VIDEO. Amatpersonu nolaidības dēļ Misāni gandrīz izdeva DĀR, bet ministrija dala darbiniekiem naudas balvas 6
Dānijas cietumā vairāk nekā gadu pavadījusī Latvijas pilsone Kristīne Misāne ar lidmašīnas reisu no Kopenhāgenas šonedēļ atgriezās Latvijā. Iļģuciemā cietumā viņu trešdien apmeklēja advokāts. Pēc viņa teiktā, apstākļi esot apmierinoši, Kristīne Misāne esot atguvusies un priecīga, beidzot būt mājās, vēstīja TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Drīzumā aizstāvji prasīs Misānei drošības līdzekļa maiņu. Šī sarežģītā lieta ar atrisinājumu pašā pēdējā brīdī, prasa nopietnu izvērtējumu prokuratūras, ārlietu un tieslietu ministrijas darbībām.
Taču kamēr tāds vēl nav tapis, Ārlietu ministrija saviem darbiniekiem jau pasteigusies piešķirt naudas balvas par profesionālu darbu Misānes tiesību aizstāvēšanā.
Kristīne Misāne uz Latviju ar bērniem atbēga 2018.gada pavasarī. Un pārkāpa jaunākā bērna saskarsmes tiesības ar tēvu Dienvidāfrikas pilsoni. Gada beigās Misāne darba braucienā caur Kopenhāgenu devās uz Mozambiku, taču uz robežas viņu aizturēja, jo viņa bija “Interpola” meklēšanā. Tālāk viņa būtu jāizdod Dienvidāfrikai.
Dānijas prokuratūra informēja Latvijas kolēģus un prasīja, vai Latvija neprasīs Misāni izdod uz mājām. Dāņu tiesībsargi norādīja uz iespējamo Misānes krāpšanu, ko Latvija varētu izmeklēt. Tomēr prokurors Kristaps Kalniņš šādu iespēju noraidīja. Ne iespējamo krāpšanu, ne dokumentu viltošanu Kalniņš nevērtēja, jo tas nebija viņa pienākums.
Latvijas puses atteikums nozīmēja, ka dāņiem jāizdod Latvijas pilsone Dienvidāfrikai. Tur Misānei draudēja līdz pat 15 gadiem cietumā. Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietās notikuši vairākkārtīgi cilvēktiesību pārkāpumi.
Latvijas prokuratūra, un Ārlietu ministrija neapzinājās, ka prokuratūras atteikums nozīmē Misānes nonākšanu Dienvidāfrikā, ar ko Latvijai nav sadarbības līguma.
Tikai vasarā prokuratūra sāka interesēties, kā iegūt pierādījumus, kas dotu pamatu izglābt Misāni. Ārlietu ministrija Dānijas vēstnieku tikai oktobrī lūdza neizdod Misāni Dienvidāfrikai. Šī gada sākumā sākās Latvijas sabiedrības aktīvi protesti un aicinājums aktīvi rīkoties savas pilsones un divu nepilngadīgu bērnu mātes glābšanā.
Kad jau šī gada 14.februārī bija izsmeltas visas tiesāšanās iespējas Dānijā un Misāne sākusi bada streiku, Latvija vērsās Eiropas cilvēktiesību tiesā par pagaidu noregulējumu, taču tā prasību noraidīja. Bija skaidrs, ka Misānes izvešana uz Dienvidāfriku var notikt kuru katru brīdi.
18. Februārī Misāne uzrakstīja Latvijas prokuratūrai atzīšanos, ka izmantojusi civilvīra bankas karti Dienvidāfrikā un viltojusi dokumentus, un tad prokuratūra triecientempā sagatavoja Eiropas aresta orderi.
Dānijas prokuratūra gadu un trīs mēnešus pēc Misānes turēšanas apcietinājumā, atdeva viņu uz mītnes zemi tiesāšanai Latvijā.
Misāne vēl nemaz nebija atstājusi cietumu Kopenhāgenā, kad Ārlietu ministrija vēstniecības darbiniekus Dānijā un vēl vairākus ārlietu resora darbiniekus apbalvoja ar Atzinības rakstu par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu darbu, aizstāvot Dānijā apcietinātās Latvijas valstspiederīgās Kristīnes Misānes tiesības un intereses, un piešķīra viņiem naudas balvas.
Naudas balvu saraksts:
Alda Vanaga, Latvijas vēstniece Dānijā – 1330 eiro;
Līga Usilenoka, LR vēstniecības Dānijā padomniece – 1190 eiro;
Inese Buiķe, LR vēstniecības Dānijā sekretāre – 70%;
Guna Japiņa, ĀM Konsulārā departamenta direktore – 1342 eiro;
Santa Dālmane, ĀM Konsulārās palīdzības nodaļas vadītājas vietniece – 1036 eiro;
Māris Burbergs ,ĀM Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vecākais referents – 749 eiro;
Jānis Beķeris, ĀM Valsts sekretāra biroja preses sekretārs – 1120 eiro;
Emīls Emīlija Plaksins, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja nodaļas vadītāja vietnieks – 967 eiro;
Elīna Luīze Vītola, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja juriskonsulte – 812 eiro.
Latvijas vēstnieki ir labi atalgoti, jo bez algas, saņem arī pabalstus par darbu ārvalstīs, kas kopā veido piecus līdz 8 tūkstošus eiro mēnesī. Naudas balva Misānes lietas sakarā piešķirta arī vēstniecei Dānijā Aldai Vanagai.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs “Nekā personīga” to komentēja šādi: “Visi šie cilvēki ir pelnījuši pat lielākas balvas, nekā tas ir piešķirts. (…) Mēs runājam par to, ka darbs bija šeit daudz plašāks nekā parasta konsulārā palīdzība. Parasta konsulārā palīdzība ir pārliecināties, vai ir advokāts. Bet šeit bija gan tiesas procesi, gan jāgatavo papildu materiālu vākšana par situāciju Dienvidāfrikā.”
“Ģenerālprokurora ieskatā prokuratūras darbinieki profesionāli veica savus pienākumus. Īpaši vēlētos uzsvērt, par februāra vidū veikto darba apjomu, kad faktiski vienas nakts laikā pēc nepieciešamo pierādījumu saņemšanas, prokurori un tulki sagatavoja Eiropas apcietinājuma orderi. Taču atsevišķas prēmijas vai papildus piemaksas par veiktajiem darbiem un pienākumiem nav plānotas un nav arī izmaksātas līdz šim,” tā savukārt raidījumam sacīja LR Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka nav nekad bijusi tāda ideja – prēmēt darbiniekus saistībā ar Misānes lietu.
Kristīnes Misānes māsu Mārīti Batraku naudas balvu izmaksāšana Latvijas amatpersonām izbrīna. Viņa uzskata, ka rīcība bijusi novēlota. Viņa uzteic tikai vienas ārlietu ministrijas darbinieces Gunas Japiņas pašaizliedzīgo darbu, pateicas Valsts prezidenta kancelejai un kādam bijušajam diplomātam.
“To visu varēja atrisināt daudz ātrāk un profesionālāk jau gadu atpakaļ. Šoreiz tā prokuratūras, teikšu atklāti – nolaidība, vienpersoniska tāda lēmuma pieņemšana nestandarta gadījumā, tā kā veicināja šo ļoti ilgo procesu. Kas attiecas uz prēmijām (naudas balvām) – ja var teikt, ka pēdējā minūtē izrāva no Dienvidāfrikas nagiem Kristīni Misāni, tad pateicoties manis minētajām personām,” raidījumam norāda Kristīnes Misānes māsa Mārīte Batraka.
Plašāk pievienotajā video.
