VIDEO. Bez naudas, bez zālēm: bēgļi no Ukrainas dienvidiem stāsta par dzīvi Krievijas kontrolē 44
Bez zālēm, tukši veikali un visur Krievijas karogi. Tādus iespaidus “Radio Free Europe/Radio Liberty” atstāsta ukraiņi, kuriem izdevies bēgt no dzīves Krievijas okupācijā Ukrainas dienvidu reģionā Hersonā. Aizbēguši uz Zaporižjas, daži sacīja, ka plāno palikt kopā ar ģimeni Rietumukrainā, bet citi joprojām domā, ko darīt tālāk. Ukrainas valdības amatpersonas izsaka atzinību tiem, kas pametuši kara plosīto Hersonu, sakot, ka tas ir vienīgais veids, kā civiliedzīvotāji var būt drošībā, turpinoties kaujām ar Krievijas spēkiem.
“Pateicoties šoferim evakuācija noritēja ļoti viegli un droši. Viņš sniedza cilvēkiem morālu atbalstu. Viņš palīdzēja viņiem pārvarēt visas grūtības kontrolpunktos. Bijām spiesti pilnībā izņemt no bagāžas visas mantas un katru priekšmetu parādīt okupantiem. Viņi pārmeklēja pilnīgi visu. Viņi pārbaudīja mūsu elektroniskās ierīces.
Situācija Hersonā ir ļoti saspringta. Veikali praktiski nestrādā. Aptiekas nestrādā. Zāles tiek pārdotas no automašīnām vai uz ielas. Tas nozīmē, ka tās netiek uzglabāts atbilstošos apstākļos.
Visur karājas Krievijas karogi. Dodoties uz citu pilsētas rajonu, jāšķērso kontrolpunkts, kur pārbauda pasi, mantas un tālruni. Viņi izģērbj jaunus vīriešus un dažreiz pat novelk kurpes, ja viņi mēģinātu kaut ko kontrabandas ceļā izvest, kā arī apskata, vai viņiem ir tetovējumi vai kas tamlīdzīgs,” stāsta no Hersonas evakuētā Anastasija.
Pēdējā mēneša laikā no Hersonas evakuēti ap 24 000 civiliedzīvotāju.
“Man ieteica doties uz Ļvivu un tad tālāk prom. Hersonā bankas un bankomāti nestrādā. Skaidru naudu nevar dabūt. Darba nav,” stāsta Jūlija.
“Paldies Dievam, no rīta izbraucām un vakarā jau bijām klāt. Bija grūtības. Viņi pārmeklēja mūsu bagāžu. Krievu virsnieki bakstījās pa mūsu mantām. Galvenais, ka esam šeit ieradušies. Mēs joprojām skatāmies apkārt, baidāmies, ka te kaut kur ieraudzīsim mašīnu ar Z burtu. Mēs joprojām nespējam noticēt, ka tas ir beidzies. Mēs dosimies uz Ļvivu un pēc tam uz Striji. Viņiem mums ir brīva vieta skolā. Mūsu meitene ir pirmklasniece,” stāsta Tetjana.
