VIDEO. Navaļnija sieva pauž gatavību turpināt vīra iesākto un izplata aicinājumu Krievijas tautai stāties viņai līdzās 215
Šodien Alekseja Navaļnija sieva Jūlija Navaļnaja video vēstījumā norādījusi, ka turpinās sava vīra iesākto. “Es gribu dzīvot brīvā Krievijā, es gribu veidot brīvu Krieviju,” Navaļnaja sacīja video vēstījumā ar nosaukumu “Es turpināšu Alekseja Navaļnija darbu”.
“Vladimirs Putins nogalināja manu vīru,” viņa norādīja, piebilstot, ka viņa sadarbosies ar Krievijas tautu, lai cīnītos pret Kremli, lai izveidotu jaunu Krieviju.
“Nogalinot Alekseju, Putins nogalināja pusi no manis – pusi manas sirds un pusi manas dvēseles,” sacīja Navaļnaja.
“Bet man joprojām ir otrā pusīte, un tā man saka, ka man nav tiesību padoties. Es turpināšu Alekseja Navaļnija darbu, turpināšu cīnīties par mūsu valsti.”
Viņa video atklāj, ka zina iemeslu, kāpēc viņas vīrs tika nogalināts un piebilst, ka to viņa drīz visiem atklās.
Kremlis ir noliedzis savu saistību ar viņa nāvi, bet Rietumu līderi paziņojuši, ka uzskata Kremli par to atbildīgu.
47 gadus vecais Navaļnijs nomira cietumā 16. februārī pulksten 14.17 pēc vietējā laika, sacīja viņa oficiālā pārstāve Kira Jarmiša, atsaucoties uz Navaļnija mātes ziņojumu un apstrīdot Krievijas oficiālo skaidrojumu par viņa nāves iemeslu.
Я буду продолжать дело Алексея Навального. Продолжать бороться за нашу с вами страну. И я призываю вас встать рядом со мной. pic.twitter.com/aBOIvcYHHk
— Yulia Navalnaya (@yulia_navalnaya) February 19, 2024
Šodien Jūlija Navaļnaja devusies uz Briseli, kur norit tikšanās ar Eiropas Savienības ārlietu ministriem, ziņoja aģentūra LETA.
“Mums ir jānosūta atbalsta vēstījums Krievijas opozīcijai,” Borels teica žurnālistiem Briselē, kur ES ārlietu ministri apspriež iespējas turpināt vērsties pret Vladimira Putina režīmu.
Vairāk nekā trīs gadus cietumā pavadījušā Navaļnija nāve ir satriekusi arī trimdā esošos Krievijas opozicionārus, kas – tāpat kā Rietumvalstu līderi – Navaļnija nogalināšanā vaino Kremli.
ES jau ir noteikusi līdz šim nepieredzēta mēroga sankcijas Krievijai, arī Putinam, sodot Maskavu par iebrukumu Ukrainā, tādēļ būs grūti atrast jaunus veidus, kā likt Kremļa režīmam ciest par Navaļnija nāvi.
Tomēr Borels paziņoja, ka sagaida ierosinājumus no dalībvalstīm par jaunām ES sankcijām tiem, kas ir tiešā veidā atbildīgi par izturēšanos pret Navaļniju, arī Krievijas cietumu sistēmas pārstāvjiem.”Lielākā atbildība gulstas uz pašu Putinu,” paziņoja Borels.
Viņš informēja, ka Brisele apsvērs simbolisku soli – par cilvēktiesību pārkāpumiem noteikto sankciju sarakstu pārdēvēt Navaļnija vārdā.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka ministri saistībā ar Navaļnija nāvi “ierosinās jaunu sankciju pasākumus”. Viņa uzsvēra, ka Krievijas “zvērīgais agresijas karš” nav vērsts tikai pret Ukrainu, “bet gan pret brīvību kā tādu”.
Citi ministri norādīja, ka opozicionāra nāvei ir jāmotivē pastiprināt atbalstu Kijivai, lai Ukrainas armija, kuras resursi un bruņojums izsīkst, spēj turpināt cīņu pret iebrucējiem.
“Putins ir slepkava. Putins ir nogalinājis cilvēku, kurš cīnījās par brīvību, par demokrātiju, un tieši tāpēc mums ir jāturpina,” sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
“Visskaidrākā atbilde būtu, ja mēs beidzot darītu savu darbu. Mums ir jāatbalsta Ukraina,” viņš uzsvēra.
Tam pievienojās arī Beļģijas ārlietu ministre Hadža Lahbiba, kura brīdināja, ka Navaļnija nāve norāda uz draudiem, ko Kremlis rada, turpinot savu ofensīvu Ukrainā.
“Mums jāapzinās, kas šodien ir likts uz spēles,” viņa teica. “Ja Krievijas ekspansija izdosies, tā būs diktatūra, kas paplašināsies un pietuvosies nedaudz tuvāk Eiropas Savienībai,” brīdināja Beļģijas politiķe.
