Jaunieši pozē pie Krievijas pēdējā cara Nikolaja II un padomju valsts dibinātāja Ļeņina portreta Krasnojarskā Muzeju nakts laikā.
Jaunieši pozē pie Krievijas pēdējā cara Nikolaja II un padomju valsts dibinātāja Ļeņina portreta Krasnojarskā Muzeju nakts laikā.
Foto – REUTERS/LETA

Vīna plūdi Sanktpēterburgā 1

1.

Ir 1917. gada nakts no 24. uz 25. oktobri (pēc vecā stila) jeb no 6. uz 7. novembri (pēc jaunā stila). Boļševiku organizētais uzbrukums Ziemas pilij beidzās ar uzvaru tikai pēc trešā mēģinājuma.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Pili toreiz aizstāvēja junkuri un sieviešu nāvinieču triecienbataljons, kā arī Jura krusta kavalieri – invalīdi, kuri pārvietojās ar protēzēm.

Iekļuvuši pilī, kur kādā no simtiem apartamentu apspriedās Pagaidu valdība, daļa boļševiku kaujinieku atklāja arī imperatora bagātos vīna pagrabus. Iebrucēji cauršāva mucas, un brīvība bija klāt – gan vīniem, gan to atbrīvotājiem – dumpiniekiem, gan pils aizstāvjiem pašiem. Visi nodevās neprātīgai kopējai dzeršanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Leiba Bronšteins (Ļevs Trockis 1879 – 1940) atceras, ka vīns, izlauzies no pagrabiem, aizplūdis pilsētas ielās un pa kanāliem tecējis uz Ņevu kā asinis. Dzērāji lakuši vīnu tieši no grāvjiem. Pēc cara Krievijā 1. pasaules karā pieņemtā sausā likuma tā bija īstā uzvara. “Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija” bija sākusies ar lielu balli pagrabos.

2.

Ziemas pilī nu ir dzīres

(Nikolaja vīns ir labs!).

Matildi par mauku lamā

Katrs naktslaternas stabs.

Tā ir Revolūcija.

Sveicienus no biedriem sūtot,

cauri renstelēm pa bruģi

franču sarkanvīni pludo.

Terorista Sašas brālis

dēmons Vladimirs nav klauns:

biķerī verd vecas indes,

purva rāva, ienaids ļauns.

Pludo vīni pludodami,

iepludoja karogā.

Vēl pēc gada nošaus caru,

Viņa Sievu piedevām.

Princesītes baltas saļims.

Viņu brāli mazo princi

Dievs ņems plaukstās, čukstēs – Dieviņ,

silts vēl, aizšauts, nesastindzis.

Nošaus Revolūciju,

Majakovskis nošausies:

sālsraktuvēs lēti vergi

beidzot brīvi sviedrus lies.

Lies no sirds, no sāls, no naida,

lies no Revolūcijas

un, kad nebūs vairs ko kausēt,

lies no tīras idejas.

3.

Būtu nežēlīgs Kerenskis

(zelta sirds! bet dzelža prāts!),

bruņuvilciens neiebrauktu

skaistā Ziemeļpalmīrā.

Savā pilsētā, kur žēlot

lūdzas baznīcas un krusts,

Vara Jātnieks vētras zirgā

nespēs izglābt Tēviju.

Vai tie dižā cara murgi,

priekšnojautas, sapnis baiss,

kā mirs Svētās Krievuzemes

imperators pēdējais?

4.

Sargkareivi, ko tu sargā?

Nepārsūdzami tev stāv

zilās zeķēs Nāve blakus

dzeloņdrāšu vainagā.

Pulkvedis un zelta vīri

(ne jau visi) sargā varu,

kura Latviju pēc gadiem

aizlauzīs kā Liepaszaru.

Toties cara pilī dzīres

(Nikolaja vīns ir labs!).

Matildi par mauku lamā

katrs naktslaternas stabs.

…Vējo kalendāra lapas,

asinis un vīni līst.

Tā ir Revolūcija

ziemeļblāzmas spogulī.

5.

* Matilde – pēc leģendas imperatora Nikolaja II intīmā draudzene, poļu izcelsmes baleta prīma Matilde Kšešinska. Pēc šīs versijas motīviem nupat režisors Aleksejs Učiteļs uzņēmis spēlfilmu, kas sacēlusi milzu skandālu krievu pareizticīgajos un pat Valsts domes dažos deputātos. Borisa Jeļcina un Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka laikā Nikolaju II (1868 – 1918) pareizticīgo baznīca kanonizēja par svēto. Cara ģimenes mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Pētera Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.

* Terorists Saša – Aleksandrs Uļjanovs (1866 – 1887), Narodovoļcu teroristu frakcijas vadītājs, kurš vadīja atentāta mēģinājumu pret imperatoru Aleksandru III. Atentāts neizdevās, dalībniekus arestēja, Uļjanovu ieslodzīja Šliselbergas cietoksnī, vēlāk piesprieda nāves sodu, ko viņam izpildīja 21 gada vecumā. Teroristu grupā darbojās arī viens no brāļiem Pilsudskiem.

* Dēmons Vladimirs – Aleksandra Uļjanova jaunākais brālis Vladimirs Uļjanovs (1870 – 1924), kurš Briselē un Londonā 1903. gadā radīja boļševiku partiju jeb boļševismu, uzurpējot komunista nosaukumu, balstoties Marksa un Engelsa teorētiskos sacerējumos.

* Nošaus caru / Viņa Sievu piedevām – pēdējais imperators Nikolajs II un viņa sieva Aleksandra Fjodorovna (1872 – 1918). Līdztekus Nikolajs II bija arī britu karaliskās armijas feldmaršals.

* Princesītes baltās – Nikolaja II un Aleksandras Romanovu meitas princeses Olga, Marija, Tatjana, Anastasija.

* Mazais princis – 14 gadus vecais troņmantnieks Aleksejs. Visu ģimeni boļševiki bez tiesiska pamatojuma nošāva Jekaterinburgā (tur ģimene tika nometināta) Ipatjevu nama pagrabā. Nikolaja II brālēns bija britu karalis Džordžs V Vindzors, taču arī viņam nebija lemts mainīt Nikolaja II ģimenes likteni. Britu izlūkdienests plānoja bruņotu uzbrukumu Ipatjevu namam, lai atbrīvotu cara ģimeni un nosūtītu tālāk uz Rietumiem. Tas neizdevās. Neizdošanās saistās ar daudzām intrigām – pastāv arī tāda, ka britu finanšu kapitāls izdarīja spiedienu uz britu karali Džordžu V, lai nekonfliktētu ar boļševiku valdību un arī lai nestiprinātu Krievijas ģeopolitisko spēku. Piedevām vēl jāzina, ka cara dzīvesbiedre tika Lielbritānijā lamāta par vācu spiedzi, jo viņa bija dzimusi vāciete.

Reklāma
Reklāma

* Majakovskis – gigantiska talanta krievu padomju dzejnieks Aleksandrs Majakovskis (1893 – 1930), kura izcilākie dzejoļi sacerēti jaunībā, bet par populārajām ideoloģiskajām padomju poēmām “Vladimirs Iļjičs Ļeņins” u. c. tika psiholoģiski terorizēts it kā padomju un krievu dzejas tradīcijai neatbilstošas avangardiskās formas dēļ. Dzejnieks nošāvās.

* Kerenskis – Aleksandrs Kerenskis (1881 – 1970), Pagaidu valdības ministrs, vienubrīd premjerministrs, mērens sociālists advokāts pēc Februāra demokrātiskās revolūcijas. Kerenskim boļševiku apvērsuma naktī izdevās izbēgt amerikāņu diplomātiskajā automašīnā. Strādāja Stenfordas universitātes Hūvera institūtā, mira 1970. gadā ASV. Kerenska lielākā kļūda bija atbrīvot no ieslodzījuma boļševiku vadoņus, kuri pēc mēneša “pateicībā” veica bruņotu valsts apvērsumu un lika pamatus totalitāram režīmam uz 75 gadiem.

* Vara Jātnieks – imperatores Katrīnas, pareizticīgās vācietes, veltījums Pēterim Pirmajam tēlnieka Etjēna Falkones veidotā pieminekļa veidolā. To atklāja 1872. gadā Pēterpilī, pieminekli rotā uzraksts latīņu valodā – “Petro Primo Caterina Seconda”.

* Sargkareivis – viens no latviešu strēlniekiem, kas uzticīgi sargāja Revolūciju un Vladimiru Uļjanovu-Ļeņinu personīgi. Kremļa apsardze sastāvēja no latviešu strēlniekiem. Kremļa komandants 15 gadus bija Rūdolfs Pētersons (1897 – 1937), kuru nošāva Lielā terora laikā.

* Pulkvedis – acīmredzot sarkano strēlnieku komandieris, arī Trocka izveidotās sarkanās armijas pirmo regulāro militāro vienību virspavēlnieks Jukums Vācietis (1873 – 1938), nošauts Lielā terora laikā. Vācietis bija vēl cara laika nacionāli noskaņots sarkanais pulkvedis, viņa komandētie strēlnieki izglāba Ļeņina dzīvību kreiso eseru dumpja laikā 1918. gada 6. jūlijā, nostiprināja padomju režīmu un proletariāta diktatūru, Padomju Krieviju un PSRS (S.P.S.R.), ko nodibināja 1922. gada beigās. Īstenībā latviešu boļševiki pārvaldīja Padomju Savienību dažādās augstākās varas stratēģiskās iestādēs, līdz tika iznīcināti laikposmā 1937. – 1938. – 1941. (es pat teiktu – jau kopš 1936. gada, kad nošāva profesoru Jāni Stieni, kurš personīgi mācīja Staļinam Hēgeļa dialektiku). Latviešus PSRS likvidēja, ieslogot cietumos un koncentrācijas nometnēs, nošaujot uz izdomātu nozieguma pamata. Krievijas latviešu kultūras un izglītības iestādes, arī prese tika aizliegtas, labklājīgās lauku saimniecības un to īpašnieki likvidēti, tāpat kā krievu zemniecība “raskulačena” (kr. val. – atkulakota).

* Trockis – viens no sarkanā terora pašiem nežēlīgākajiem realizētājiem Leiba Bronšteins (1879 – 1940). Pēc Februāra revolūcijas tika ievēlēts par Petrogradas Padomes priekšsēdētāju. Vēlāk, iedzīvojies Staļina naidā un sāncensības greizsirdībā, izraidīts no PSRS uz ārzemēm – Turciju, Norvēģiju. Staļina aģentiem izdevās viņam sadzīt pēdas un nogalināt 1940. gadā Meksikā. Trockis trimdā rakstījis atmaskojošu grāmatu par Staļinu.

* Klauns – šajā kontekstā Vladimirs Ļeņins, kuru Kerenskis uzskatīja tikai par politisku ākstu jeb klaunu, un tādēļ, būdams advokāts humānists un pārāk liels demokrāts, atbrīvoja no ieslodzījuma Ļeņina boļševikus, kuri, ignorējot to, ka Krievija jau septembrī bija pasludināta par republiku, oktobrī – jau pēc mēneša – uzbruka Ziemas pilij un arestēja Pagaidu valdību, cītīgi medījot tā galveno autoritāti Aleksandru Kerenski.

* Ziemeļpalmīra – tā poētiski tika dēvēta skaistā Sanktpēterburga un salīdzināta ar Palmīru.

6.

Lies no sirds, no sāls, no naida,

lies no Revolūcijas

un, kad nebūs vairs ko kausēt,

lies no naglām Golgātā.