“Viņiem nepatīkot žogs!” Jelgavas kaimiņu kašķis par auto novietošanu patiesībā esot krietni plašāks un ar savu vēsturi
0
Portālā LA.LV šodien jau rakstījām par kādu kaimiņu konfliktu Jelgavā, kur viena cilvēka auto novietošana traucēja citiem.
Rakstīju, ka kādā no pilsētas ielām tās iemītnieks it kā neatbilstoši novieto savu auto, apgrūtinot braukšanu citiem šoferiem. Tikmēr pašvaldība norādīja, ka brīdī, kad laikapstākļi to ļaus, tiks veikti konkrētās ielas uzlabošanas darbi, atjaunojot zaļo zonu ielā.
Raksta tapšanas brīdī man nebija iespējams sazināties ar kaimiņu, kurš auto novieto ne tā, kā garāmbraucējiem šķistu ērti un pareizi, jo man nebija zināma viņa identitāte, taču pēc publikācijas kaimiņš man atrakstīja pats, norādot, ka situācija no viņa puses izskatās pavisam citādi.
Auto novietotājs (sauksim viņu par Ivaru) skaidro, ka situācija saasinājusies jau pirms 1,5 gadiem, kad kaimiņi, kuri nepārtraukti un par visu sūdzoties, atļāvuši realizēt dzīvojamās mājas piebūves projektu.
“Atļauja bija nepieciešama, jo piebūves daļa būtu tikai 50 cm no robežas. Ņemot verā, ka atļauja tika dota, tika uzsākti projektēšanas darbi. Veicot projekta izstrādi, bija nepieciešams kaimiņu māju īpašnieku piekrišanas paraksti, bet viens no četriem kaimiņiem paziņojis, ka bez kopīpašnieka ziņas neko neparakstīs, kaut gan katrs kopīpašnieks ir personiski atbildīgs par sevi.”
Tas viss esot pāraudzis konfliktā, šīs mājas īpašnieki sākuši kliegt, ka viņiem nepatīk žogs, ka to ir jādemontē, citādi nekādu parakstu nebūšot. Savākārt cits līdzīpašnieks īpašniecei teicis, ka baidās, ka māja sabruks uz viņu īpašumu, kaut gan, uzsākot projektešanu, tādu bažu nebija.
Ivara mājas īpašniecei ir 1. grupas invaliditāte, taču, neskatoties uz to, viņa pirms prasības sniegšanas tiesā esot vēlējusies iet likumīgo ceļu, tāpēc divas reizes nozīmējusi tikšanos pie notāra, lai mazbērnam būtu lielāka istaba un tiktu realizēts sapnis. Diemžēl uz abām tikšanās reizēm pie notāra neviens no kaimiņiem neesot ieradies.
Runājot par auto novietošanu, Ivars saka: “No 13.oktobra sāku likt automašīnu atļautā vietā ārpus mājas teritorijas. Iela ir šaura, taču izbraukšana ir iespējama. Tāpat dara vairāki citi šīs ielas iemītnieki. Arī tad, kad tika izsaukta pašvaldības policija, viņi norādīja, ka konkrētajā vietā auto novietošana ir atļauta.”
Paralēli tam visam gan esot sācies pamatīgs kaimiņu kašķis: “Man tika nodarīti miesas bojājumi, bet decembrī divām riepām tika nolaists gaiss. Naktī uz 17.janvāri atkal pārdurta viena no priekšējām riepām, par ko policijai lūdzām uzsākt kriminālprocesu par īpašuma bojāšanu. Tāpat paralēli pret diviem kopīpašniekiem jau noris administatīvā pārkāpuma lietas par draudiem, bet pret vienu – ierosināta lieta par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu.”
Šodien publicētajā rakstā bija minēts, ka ir nepieciešami grāvji, bet Ivars norāda, ka tieši kopīpašnieki kaimiņienes pieguļošo teritoriju apbēra ar šķembām, lai viņu regulārie viesi pieguļošā terotorijā paši varētu novietot automašīnas.
“Ņemot vērā, ka kopīpašmieki nelikumīgi ar škembām piesārņoja kaimiņienes nekustamā īpašuma piegulošu teritoriju, bet pašvaldības policija pret viņiem nerīkojas, pašvaldības iestāde Pilsētssimniecība apsolīja, ka šķembas no sava piesārņota īpašuma, ko prettiesiski izdarīja kopīpašnieki, aizvāks un atjaunos zālienu par pilsētnieku naudu.”
Šī stāsta morāle patiesībā ir pavisam vienkārša, tas apstiprina seno latviešu teicienu, ka viena pagale nedeg un atgādina, cik svarīgi ir labi sadzīvot ar kaimiņiem. Pretējā gadījumā konflikti var izvērsties pavisam nepatīkami visām iesaistītajām pusēm. Sadarbība vienmēr ir vislabākais risinājums attiecībās. Novēlu pie tās nonākt arī šī stāsta varoņiem.
Par to, kurā pusē taisnība ir lielāka, tad jau noteikti lems tiesa.
