Pavasaris ir klāt! Ūdens līmenis upēs kāpj un tad atkal krīt; dažviet sācis iet ledus 0
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa kāpums kļūst straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu pali mazinās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Abavas pietekā Imulā pie Pilskalniem ūdens līmenis kopš nedēļas sākuma krities jau par pusmetru, Abavā turpinās tā paaugstināšanās – pie Rendas ūdens līmenis kopumā cēlies par vairāk nekā pusotru metru.
Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis vairs būtiski nepaaugstinās vai sācis pazemināties,
tā straujāks kāpums turpinās Abavā, Ventā un Bārtā, kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlies par nepilniem diviem metriem.
Arī Ziemeļvidzemes upēs Salacā, Rūjā un Sedā ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās ir nedaudz pazeminājies.
Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinās ar pieaugošu intensitāti.
Lielākais ūdens līmeņa kāpums – par vairāk nekā diviem metriem kopš februāra beigām – novērots Bērzē pie Līvbērzes.
Ūdens līmenis arvien krasāk aug arī citās Lielupes baseina upēs. Iespējama Svētes upes pārplūšana.
Valsts austrumu daļā ūdens līmenis upēs galvenokārt nepaaugstinās tik strauji kā rietumu un centrālajā daļā, vairākās upēs ūdens līmeņa celšanās vēl nav sākusies, arī Daugavā situācija ir mierīga.
Gaujas augštecē pie Velēnas pēdējā diennaktī reģistrēts ūdens līmeņa kritums par 40 centimetriem, kas liecina, ka virs novērojumu stacijas var būt izveidojies ledus sastrēgums.
Ledus iet lielā daļā Kurzemes upju, citos valsts reģionos upes lielākoties klāj ledus sega,
tomēr arī dažos Zemgales, Vidzemes un Latgales upju posmos nav ledus vai arī tas palicis tikai gar krastiem.
Jau ziņots, ka marta pirmajā pusē Latvijā būs maz nokrišņu un naktīs gaisa temperatūra bieži noslīdēs zem nulles. Prognozētie laikapstākļi mazinās plūdu risku, atlikušais sniegs kusīs pakāpeniski.
Latvijas dienvidaustrumu daļā saglabājas vairāk nekā desmit centimetrus bieza sniega sega
Daļā Latvijas – galvenokārt dienvidaustrumu novados – saglabājas vairāk nekā desmit centimetrus bieza sniega sega, liecina informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un satelītiem.
Vismazāk sniega atlicis valsts ziemeļrietumos. Sausākais ir Ventspils novads, sniegs pārsvarā nokusis arī Talsu novadā un daļā Kuldīgas un Tukuma novada. Maz sniega atlicis arī Vidzemes rietumos – Jūrmalā, Rīgā un Ādažu, Saulkrastu, Limbažu un Valmieras novadā.
Kurzemē vienlaidu sniega sega saglabājas tikai vietām dienvidos, arī Zemgalē visvairāk sniega ir Lietuvas pierobežā, Bauskas novada dienvidos saglabājas ap desmit centimetriem bieza sniega kārta.
Novērojumu stacijās Vidzemē dziļākais sniegs ir 12-14 centimetri Skrīveros, Madonā un Gulbenē.
Sniegotākais Latvijas reģions ir Sēlija un Latgales dienvidu daļa, kur zemi sedz vidēji 15-30 centimetri sniega, Dagdas novērojumu stacijā saglabājas 35 centimetrus dziļš sniegs.
Ceturtdienas rītā Latvijā ir neliels mākoņu daudzums, daļā Vidzemes un Latgales – mākoņainas debesis, bez būtiskiem nokrišņiem. Gaisa temperatūra -2..+3 grādi.
Pūš lēns līdz mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš. Gaisa kvalitāte laba.
Galvaspilsētā maz mākoņu, pūš mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš ar brāzmām līdz 11 metriem sekundē, gaisa temperatūra +1..+3 grādi.
Maksimālā gaisa temperatūra trešdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no +2,6 grādiem Liepājas ostā līdz +7,5 grādiem Rīgā.
Augstākā gaisa temperatūra Eiropā 4. martā bija +22..+23 grādi Portugālē, Spānijā un Francijā. Zemākā gaisa temperatūra naktī uz ceturtdienu -18 grādi Zviedrijas ziemeļos un -38 grādi Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos.
