Vai Irāna riskēs “aizgriezt” šo pasaulei svarīgo naftas ceļu? 0
Irāna, visticamāk, neuzdrošināsies slēgt Hormuza šaurumu, taču pat gadījumā, ja tas notiktu, negatīvā ietekme uz pasaules ekonomiku būtu īslaicīga. To norāda Reuters komentētājs Rons Busso savā jaunākajā materiālā. Slejas autors analizē, vai Teherāna spēs vai uzdrīkstēsies bloķēt Hormuzu, kas ir vitāli svarīgs naftas un gāzes eksporta ceļš.
ASV nesen veiktie triecieni Irānai varētu traucēt tās naftas un gāzes eksportu, kas savukārt izraisītu enerģijas cenu kāpumu globālajos tirgos. Busso, balstoties uz vēsturiskiem piemēriem, uzsver, ka jebkāda neveiksme šādos mēģinājumos parasti ir īslaicīga.
“Enerģijas tirgi ir bijuši paaugstinātas trauksmes stāvoklī kopš Izraēlas uzbrukumu sākuma Irānai 13. jūnijā,” raksta komentētājs, piebilstot, ka bažas rada iespējamie traucējumi naftas un gāzes plūsmā no Tuvajiem Austrumiem, īpaši caur Hormuza šaurumu, kurā plūst aptuveni 20% pasaules pieprasījuma pēc šiem resursiem. Tomēr līdz šim reģionā nav novēroti būtiski jūras satiksmes traucējumi.
Prezidenta Donalda Trampa lēmums pievienoties Izraēlai, bombardējot trīs galvenos Irānas kodolobjektus, varētu mainīt situāciju. Busso norāda, ka Irānai, kurai vairs nav daudz stratēģisku iespēju, varētu rasties kārdinājums atriebties, uzbrūkot ASV mērķiem reģionā vai traucējot naftas plūsmu. “Lai gan šāds solis gandrīz noteikti izraisītu strauju globālo enerģijas cenu kāpumu, vēsture un pašreizējā tirgus dinamika liecina, ka jebkura rīcība, visticamāk, būs mazāk postoša, nekā investori baidās,” skaidro Busso.
Pirmais jautājums, ko jāizvērtē, ir, vai Irāna spēj nopietni traucēt vai bloķēt Hormuza šaurumu. “Atbilde, visticamāk, ir jā,” uzsver komentētājs. Irāna varētu izmantot mīnu ielikšanu šaurumā, kura šaurākā vieta ir 55 kilometrus plata, vai arī uzbrukt un sagrābt kuģus Persijas līcī. Šādas metodes Irānas armija un paramilitārais Islāma revolucionārās gvardes korpuss (IRGC) jau ir pielietojuši vairākkārt pēdējos gados. Lai gan Hormuza šaurums nekad nav ticis pilnībā bloķēts, tā darbība ir piedzīvojusi vairākkārtējus traucējumus.
Busso uzsver, ka Irānas jūras satiksmes traucējumi caur Persijas līci nav nekas neparasts, taču jebkurš šāds mēģinājums ātri izraisītu ASV Jūras spēku reakciju, kas ierobežotu pastāvīga piegādes šoka iespējamību.
“Pašreizējā globālajā naftas tirgū ir brīvas jaudas – OPEC+ kontrolē aptuveni 5,7 miljonus barelu dienā, no kuriem 4,2 miljoni pieder Saūda Arābijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem,” norāda Busso. Tomēr bažas rada fakts, ka lielākā daļa šīs naftas tiek transportēta caur Hormuzu. Alternatīvi, Persijas līča lielvalstis var izmantot cauruļvadus, lai apietu šaurumu.
Komentētājs piebilst, ka Irāna varētu izvēlēties atturēties no krasiem soļiem, jo šauruma bloķēšana traucētu arī tās pašu naftas eksportu. “Teherāna varētu uzskatīt jebkādu eskalāciju par veltīgu, ņemot vērā ASV iesaisti, un tā vietā mēģināt mazināt triecienu nozīmi, atgriežoties pie kodolsarunām,” spriež Busso.
Tajā pašā laikā nobijušies enerģijas tirgi, baidoties no situācijas saasināšanās, jau reaģē ar jēlnaftas cenu kāpumu. “Pat pasaules gala scenārijā, kad Hormuza šaurums tiek bloķēts, vēsture liecina, ka tirgiem nevajadzētu gaidīt pastāvīgu piegādes šoku,” secina komentētājs.
