Visu uzveļ uz ārstu pleciem. Saruna ar Pēteri Stradiņu 19
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs, Paula Stradiņa mazdēls Pēteris Stradiņš gan nepārtraukti pats izglītojas un ievieš jaunas ārstēšanas metodes, gan arī māca jauno ārstu paaudzi Rīgas Stradiņa universitātē, kur viņš ir asociētais profesors. Kāds ir viņa skatījums uz notiekošo Latvijas veselības aprūpes sistēmā?
– Cik operāciju dienā veicat?
P. Stradiņš: – Vienu, dažreiz divas, sākot no trīs stundām līdz vairāk nekā piecām stundām. Visbiežāk tās ir sirds vārstuļu un koronāro artēriju šuntēšanas operācijas. Kopā gadā izdarām vairāk nekā 1000 sirds operāciju mākslīgajā asinsritē. Mūsu kompetencē ir arī tā sauktās hibrīdoperācijas, kad implantējam stentā iemontētus vārstuļus bez ķirurģiska grieziena vai ar minimālu ķirurģisku iejaukšanos. Kopš 2009. gada esam izdarījuši vairāk nekā 200 šādu operāciju, bet pacientu, kam tās būtu nepieciešamas, ir krietni vairāk. Diemžēl nepietiek tikai ar apmācību un ārstu sagatavotību, vajadzīgas arī finansiālās iespējas.
Ņemot vērā Eiropas statistikas rādītājus, uz mūsu valsts iedzīvotāju daudzumu būtu nepieciešami aptuveni divi tūkstoši sirds operāciju, bet mēs veicam divreiz mazāk. Diemžēl ne visi, kuriem vajadzētu mūsu palīdzību, ir zināmi, jo pastāv būtiskas problēmas Latvijas veselības aprūpes piramīdā, piemēram, cilvēkam nav laikus pieejami izmeklējumi un ne visi nokļūst līdz ārstam. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas populācija ir krietni gados. To pacientu vidējais vecums, kuriem operējam sirdi, ir virs septiņdesmit gadiem.
– Mūsu valsts, pēc “Eurostat” datiem, viena cilvēka veselības aprūpei atvēl 600 eiro gadā. Kopā ņemot privāto un valsts medicīnu, tie ir 900 eiro gadā. Tātad no savas kabatas maksājam aptuveni 40 procentus. Kāda runa var būt par veselības aprūpes pieejamību, piemēram, tiem 75% pensionāru, kas aizgāja pelnītā atpūtā 2015. gadā un pensijā saņem līdz 350 eiro?
– Pati būtiskākā Latvijas medicīnas problēma ir katastrofāli mazais budžets. Tas ir mazāks nekā 2008. gadā, neskatoties uz to, ka kopējais valsts budžets ir pieaudzis.
