Foto – Shutterstock

Zemniekiem ar bankām ir attiecības, nevis darījumi 0

Vienoties par kredītu nav vienkārši

“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Lasīt citas ziņas

Lauku saimniekiem, īpaši tiem, kas darbojas piena ražošanā un cūkkopībā, patlaban sokas ļoti grūti. Ražošanas izmaksas lielākajai daļai šo nozaru ražotāju ir lielākas nekā produkta cena. Jāizmanto agrāko gadu uzkrājumi vai… jālūdz jauns aizdevums.

Banku nozīmi lauksaimniecībā var vērtēt pēc diviem kritērijiem: pēc to iesaistīšanās pamatlīdzekļu kreditēšanā, it īpaši ES līdzfinansēto projektu kreditēšanā un arī pēc to gatavības aizdot apgrozāmajiem līdzekļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aptaujāto zemnieku atbildes bija visai pretrunīgas. Vienam banka ir laba, bet otram tā ir slikta. Citam tā otrā banka savukārt ir laba. Vairāki līdzīgi gadījumi: visas bankas, izņemot vienu, noraida lauksaimnieka kredītlūgumu. Katrā stāstā šī glābējbanka ir cita. Tāpēc nevaram izdarīt secinājumu, ka Latvijā ir kāda lauksaimniekiem īpaši draudzīga banka. Bet varam secināt, ka bankām ar klientiem veidojas attiecības, kas nav atkarīgas tikai no saimniecības ekonomiskā stāvokļa un attīstības perspektīvām.

Piemēram, banka “Citadele”, kas aktīvi iesākusi lauksaimnieku kreditēšanu. Meklējot veiksmīgāko risinājumu kredītlīdzekļu piesaistei jaunam angāram, zemnieku saimniecības “Āboliņi” īpašnieks Laimonis Leimants ticies ar vairāku banku pārstāvjiem un guvis atziņu, ka lauksaimnieks vairākumam banku nav “interesants” klients. “Projekts ātri bija gatavs, bet atrast banku, kas gatava dot kredītu zemniekam, nebija viegli. Bija bankas, kas tā arī pateica – lauksaimniecības nozare ir pārāk nedroša, kredītus zemniekiem neizsniedzam. Citas bankas aizdevumu bija gatavas dot, taču ar nosacījumu, ka ķīlā atdodu teju visu savu saimniecību. Veiksmīga saruna izdevās vien bankā “Citadele”,” stāsta L. Leimants.

Turpretim biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš kritizē bankas “Citadele” attieksmi pret lauksaimniekiem, solot tikšanos ar Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem. Šās tikšanās rezultātam būtu jābūt vienādu nosacījumu piemērošana lauku saimniecību vērtēšanā no visu banku puses.

Vai krīzē jābūvē

Juris Gierkens patlaban, piena krīzes laikā, būvē jaunu kūti ar mērķi dubultot slaucamo govju skaitu līdz 1000 piena devējām. Kopējās projekta izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, pusi no ieguldījuma saimnieks atgūs no ES fondu naudas. “Ar banku ir jārunā uzstājīgi, tad var rast kompromisu. Noteikti aizdevums ir jāmeklē vairākās bankās – lai var salīdzināt piedāvājumu. Es arīdzan mainīju banku, lai saņemtu aizdevumu fermas būvniecībai,” tā saimnieks. Viņš atklāj, ka pārtraucis sadarbību ar “Swedbank”, kas piena dižķibeles laikā nav aizdevusi naudu fermas būvniecībai. “Kad mums sokas grūti, daudzām bankām interese par atbalstu zūd. Kad sokas labi, tad kredītiestādes pašas piedāvā aizdevumu,” piebilst saimnieks. J. Gierkens neesot prasījis kredīta brīvdienas. Aizdevumam apgrozāmajiem līdzekļiem esot skarbāki nosacījumi nekā agrāk.

Turpretim Vidmants Krapauskis, Auces novada z/s “Druvas” saimnieks, ir lepns, ka laikus nobremzējis. Pirms Krievijas embargo noteikšanas LAD viņa saimniecībai apstiprināja projektu jaunas fermas būvniecībai par 2,1 milj. eiro. Saimniecība jau izsludināja iepirkumu fermas būvniecībai, tomēr, izvērtējot biznesa plānu, secināja, ka ar 19 centu (par vienu kg) piena cenu fermu uzbūvēt un piepildīt ar dzīvniekiem nevarēs. Piena iepirkuma cenai ir jābūt vismaz 24 – 25 centiem par kg.


Kā sokas kooperatīvos

Aptaujāto piena ražotāju kooperatīvu pārstāvji un citi eksperti stāstīja, ka neesot dzirdams par banku vēlmi apzināti censties dzīt saimniekus “bedrē”. “Pretimnākšana lauksaimniekam ir atkarīga no paša saimnieka un no bankas. Bankai fermu nevajag, ja saimnieks dodas uz banku vienoties, tad viņu īpaši negremdē,” secina LPKS “Māršava” vadītāja Dace Pastare. Viņas dēls pratis pārliecināt banku par aizdevuma pamatotību un gatavojas būvēt jaunu fermu.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Preiļu nodaļas vadītāja Mārīte Vucenlazdāne vērš uzmanību, ka grūtības norēķināties ar banku ir tiem saimniekiem, kam ik mēnesi jāveic lieli maksājumi. Ja ņem jaunu aizdevumu, tad bankas piedāvājot norēķināties vienu divas reizes gadā – tad, kad saimniecība saņem subsīdijas. Varot arī mainīt kredīta maksājumu grafiku. M. Vucenlazdāne teic, ka Preiļu pusē gadījumi, kad ilgu laiku bankai kavētu maksājumu dēļ arestē kontus, ir ļoti reti.

LPKS “Dzēse” vadītājs Māris Petrēvics, kas arī vada krājaizdevu sabiedrību “Dzēse Pluss”, teic, ka “par banku attieksmi sūdzēties nevar”. “Visi patlaban saprot, ka risinājums krīzei ir mazāks ražotā piena daudzums. Arī mana saimniecība saņēma kredīta brīvdienas, tomēr problēmu jau šāda attieksme nerisina – aizdevums būs jāatdod, tikai vēlāk, kredītprocenti jāmaksā visu laiku,” tā saimnieks.

Baņķieri atliek, bet neaizdod

“Galvenokārt sadarbojamies ar banku “Citadele” un arī ar “SEB Līzingu”. Baņķieri saprot – krīze nesākās mūsu vainas dēļ – un visos iespējamos veidos mums vēlas palīdzēt. Nav nekādu problēmu atlikt pamatsummas maksājumu, grūtāk ir aizņemties papildu naudu apgrozāmajiem līdzekļiem. Ja valsts būtu tik atsaucīga kā bankas, tad būtu pavisam labi,” uzskata Vasilijs Pravdivecs, kura saimniecība apsaimnieko 2000 ha zemes un pienu slauc no 700 govīm.

“Ja saimnieks nevar atdot parādu, tad “Citadele” lielākajā daļā gadījumu piedāvā pārdot zemi investoriem, tā norēķinoties par saistībām. Protams, tādu praksi izmanto citās ES dalībvalstīs un ASV, tomēr tas ir nežēlīgi,” tā Juris Lazdiņš. Viņš arī sašutis norāda uz iespēju slēgt aizdevuma līgumu par aizdevuma saņemšanu apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 20 000 eiro, ja slēgts trīspusējais līgums starp klientu, banku “Citadele” un Lauku atbalsta dienestu. Šo aizdevumu izsniedz pret 70% no iepriekšējo divu gadu platību maksājumiem. “Šim aizdevumam ir 14 procentu likme. Jāieķīlā ir zeme. Nākt klajā ar tādu glābiņu nav korekti,” uzskata Lazdiņš.

Bankas “Citadele” Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece stāsta, ka pērn banka lauksaimniekiem kredītos piešķīra 23 miljonus eiro – 18% no kopumā uzņēmējiem piešķirtā finansējuma. Vidējā aizdevuma summa lauksaimniekiem bija 164 000 eiro. “Šogad lauksaimniekiem esam izsnieguši 59 aizdevumus par vidējo summu 62 000 eiro. Vidējā summa ir mazāka arī tāpēc, ka sākām piedāvāt “Atbalsta kredītu zemniekiem” (šo aizdevumu kritizē J. Lazdiņš. – Red.). Šis kredīta veids ir pieprasīts. To var izmantot saimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Termiņš ir viens gads ar iespēju to pagarināt. Šā aizdevuma skaits šā gada četros mēnešos ir gandrīz divas reizes lielāks nekā 2015. gadā,” tā I. Vērzemniece.

Piedāvā Itālijas modeli

Jāsecina, ka patlaban daudzi saimnieki izmanto iespējas atlikt aizdevumu pamatsummas maksājumus, atsevišķas saimniecības īsteno būvniecības projektus. “Zemnieku saeima” un LOSP uzskata – jāievieš “Itālijas modelis” atbalstam Latvijas piena nozarē, vienojoties ar bankām par maksājumu atlikšanu uz 40 mēnešiem piena saimniecībām.

Paskaidrošu, ka “Itālijas modelis” paredz piena fondu un hipotēkas moratoriju. Itālijas Lauksaimniecības ministrija ir parakstījusi līgumu ar Itālijas Banku asociāciju, lai garantētu hipotēkas maksājumu atlikšanu uz 30 mēnešiem piensaimniecības uzņēmumiem. “Intesa Sanpaolo” banka garantējusi maksājumu atlikšanu uz 42 mēnešiem.

Vērtē tāpat kā agrāk

Četru nozarē visvairāk iesaistīto banku – “SEB”, “Swedbank”, “Citadele” un “DNB” – pārstāvji teic, ka kredītiestādes aizdevumu piešķiršanu lauksaimniekiem vērtē tāpat kā agrāk. Lauku saimniekus aizvien vērtē augstāk nekā citu nozaru klientus. “Augstu vērtējam sadarbību ar lauksaimniekiem, jo mums viegli izdodas atrast kopīgu valodu. Klienti domā ilgtermiņā, paši rūpīgi izsver un apdomā iespējas aizņemoties, godprātīgi veic maksājumus. Ļoti apzinīgi salīdzinājumā ar citām biznesa nozarēm,” atzīst “DNB bankas” uzņēmumu risinājumu vadītāja Marine Krasovska.

“SEB bankas” Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs teic, ka banka rūpīgi seko līdzi to klientu darbībai, kurus ietekmēja Krievijas embargo. “Esam pozitīvi pārsteigti. Klienti ir spējuši pārvarēt grūtības. Nav neviena gadījuma, kad būtu bijis nepieciešams izvēlēties galēju rīcību. Mūsu klienti ir spējuši pielāgoties gan sankcijām, gan cenu izmaiņām. Tas ir skaidrojams arī ar to, ka daudzi no mūsu klientiem lauksaimniecības segmentā savu darbību ir dažādojuši, strādājot, piemēram, gan piensaimniecībā, gan graudkopībā vai lopkopībā,” saka M. Larionovs. Pērn “SEB banka” visaktīvāk finansēja tieši lauksaimniecības nozari, viņš piebilst.

Jānis Zaļums, “Swedbank” vadošais korporatīvo klientu attiecību vadītājs, atklāj, ka starp bankas klientiem ir saimniecības, kas lūdz bankai aizdevumu restrukturizāciju. Viņš vērš uzmanību, ka lauksaimnieki problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem patlaban mēģina risināt uz piegādātāju un citu īstermiņa kreditoru rēķina, tomēr ilgtermiņā šāda pieeja radot riskus. “Bankas apgrozāmo līdzekļu izmantošana varētu būt aktīvāka, it sevišķi rēķinoties, ka nereti bankas pakalpojumi ir izdevīgāki no izmaksu viedokļa, kā arī ir pieejami dažādi atbalsta mehānismi, kas to veicina. Mums ir piemēri, kad saimniecības aizņemas vairāk, šā gada janvārī un februārī proaktīvi uzrunājām saimniecības par iespēju piesaistīt bankas finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem. Galvenie faktori kredīta piešķiršanai ir saimniecības samērīgs saistību slogs, nodokļu parādu neesamība un agrāk uzrādīti atzīstami rezultāti,” tā J. Zaļums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Lasīt citas ziņas
CSP: 2021.gadā latviešu īpatsvars Latvijā pieaudzis līdz 62,7%
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Zelenskis: Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Vai antisanitārie apstākļi krievu karavīru vidū var veicināt dažādas slimības?
07:39
Itālijā zemes nogruvumā viens cilvēks zaudējis dzīvību, aptuveni desmit pazuduši
22:50
Eiropas izglītības telpas būvēšana – viens no svarīgākajiem būvniecības procesiem 6
22:10
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam
Uz Tallinas šosejas vairākas avārijas, pie Ainažiem cietis autobuss, ir bojāgājušais 18
Vai Rīgas dome ir gatava ziemai un vai ir rezerves stipras snigšanas gadījumiem? 36
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
Kāda izgāšanās! Krievu propaganda ziņo, ka Polija vāc militāro tehniku, bet rāda Latvijas parādi 103
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Londona: Krievija pret Ukrainu izmanto vecas raķetes, kam nomontētas kodolgalviņas
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 16
VIDEO. Uz līnijas atkal Moskvičs – Krievija atjauno šā auto ražošanu 97
VIDEO. Armands Simsons atklājis, ka ziemas peldēm ir viena ļoti patīkama blakusparādība
GKR plāno startēt nākamajās Rīgas domes vēlēšanās 15
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Jānis Grasis: Vai Latvijā nevajadzētu Satversmes dienu?
Monika Zīle: Frankenšteins demogrāfijas rumpī – dzimstības kritums ir ieilgusi nelaime 52
Īne Morenga: Nav tādu normālo cilvēku
“Pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne!” Atklāta saruna ar Uldi Pīlēnu 97
“Iesaldēts ceļojums” – tas ir variants. Zaudēt rezervāciju naudu ir sāpīgāk
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. 536. gads – jebkad smagākais cilvēces vēsturē
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Atkal pilnībā jauns skatījums uz Visumu
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3
RTU tapis inovatīvs gaismeklis, kas noderēs paliatīvajā aprūpē
Pavēro krācēju! Miega apnoja var izraisīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas
Itālijā zemes nogruvumā viens cilvēks zaudējis dzīvību, aptuveni desmit pazuduši
Krievijā mobilizētajam par “lekšanu acīs” komandieriem draud 15 gadi kolonijā