“Zemnieku saeima”: Jaunajai valdībai varētu būt grūtāk risināt ar lauksaimniecību saistītos jautājumus 1
Nepārtraukto koalīcijas partiju savstarpējo cīņu un izteiktās uzskatu nesakritības starp partijām dēļ jaunajai valdībai varētu būt grūtāk risināt ar lauksaimniecību saistītos jautājumus, pauda biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
“Ņemot vērā teju četru mēnešu ilgo un komplicēto valdības veidošanas procesu, uzskatu, ka jaunajai valdībai būs sarežģīti produktīvi strādāt. Nepārtrauktās koalīcijas partiju savstarpējās cīņas, kā arī izteiktā uzskatu nesakritība starp partijām mums rada bažas par valdības stabilitāti un saliedētību. Līdz ar to pieņemu, ka būs grūtāk risināt arī ar lauksaimniecību saistītos jautājumus,” viņš sacīja.
Lazdiņš uzsvēra, ka turpmākie divi gadi Latvijas lauksaimniekiem ir ļoti svarīgi, jo beigsies esošais plānošanas periods un paralēli Briselē risināsies sarunas un tiks panākta vienošanās par nākamā plānošanas perioda finansējumu. “Kopīgiem spēkiem ir jāstrādā pie finansējuma palielināšanas un vienlīdzības panākšanas tiešmaksājumu jomā,” uzsvēra Lazdiņš.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pēc “Zemnieku saeimas” pagājušajā nedēļā notikušās tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) nav pilnīgas pārliecības par abpusēju ieinteresētību lauksaimniekiem svarīgos jautājumos. “Mēs ļoti ceram, ka Ministru prezidents un zemkopības ministrs būs gatavs spert drosmīgus soļus, lai aizstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses jautājumos, kas saistīti ar nākamo plānošanas periodu,” izteica cerību Lazdiņš.
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs piebilda, ka valdībai būs jāturpina arī uzsāktais darbs pie nacionālā līmeņa jautājumiem. “Mēs esam atvērti kopīgai sadarbībai un sagaidām to pašu arī no jaunās valdības,” rezumēja Lazdiņš.
Saeima trešdien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš. Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (AP), “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “KPV LV”. JV Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP – pa 13, bet JKP un “KPV LV” – pa 16. Taču “KPV LV” frakcija ir iekšēji sašķēlusies un Kariņam nav visu šī spēka politiķu atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par “koalīcijas kodolu”, kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50 balsīm. Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo valdību, kā arī lielākā Saeimas frakcija – “Saskaņa”, kas sarunās par valdību netika iesaistīta.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībā pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet “KPV LV” – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.
