Putins jau atkal tikās ar Sji Dzjiņpinu. Par Ukrainu runāja maz, bet īpašu uzmanību pievērsa kādam miljardu vērtam projektam 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien Biškekā tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, un sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta abu valstu attiecībām, ekonomiskajai sadarbībai un enerģētikai. Savukārt Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu tika skarts tikai garām ejot.
Tikšanās notika Šanhajas Sadarbības organizācijas samita laikā Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā. Tā bija otrā Putina un Sji klātienes tikšanās šogad.
Pēc sarunām Krievijas diktatora preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka līderi tikšanās laikā galvenokārt apsprieduši Krievijas un Ķīnas divpusējās attiecības, tostarp tirdzniecību un ekonomisko sadarbību.
Peskovs norādīja, ka Ukrainas jautājums sarunās ticis skarts tikai virspusēji.
“Ukrainas krīze tika apspriesta kā refrēns,” sacīja Peskovs, izmantojot Kremļa ierasto apzīmējumu Krievijas karam pret Ukrainu.
Pēc viņa teiktā, abi līderi arī īsi apmainījušies viedokļiem par nozīmīgākajiem starptautiskās darba kārtības jautājumiem, taču starptautiskā situācija neesot bijusi galvenais sarunu temats.
“Mēs galvenokārt apspriedām divpusējās attiecības: pilnu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības apjomu, ko, protams, acīmredzamu iemeslu dēļ nevar publiski apspriest, un īsi apmainījāmies viedokļiem par galvenajiem starptautiskās darba kārtības jautājumiem,” sacīja Peskovs.
Īpaša uzmanība miljardu vērtajam gāzesvada projektam
Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija Krievijas ilgstoši virzītais gāzesvada projekts “Sibīrijas spēks 2”. Tas paredzētu nogādāt Krievijas dabasgāzi no Jamalas pussalas uz Ķīnu caur Mongoliju.
Plānotā gāzesvada jauda ir līdz 50 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, bet projekta izmaksas dažādos avotos lēstas aptuveni 13,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Projekts Krievijai ir īpaši nozīmīgs, jo pēc iebrukuma Ukrainā Maskava zaudējusi lielu daļu iepriekšējā Eiropas gāzes tirgus un arvien vairāk cenšas novirzīt enerģijas eksportu uz Āziju.
Kremļa prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs pirms Putina un Sji tikšanās apstiprināja, ka “Sibīrijas spēks 2” būs sarunu dienaskārtībā un tiks apspriesta arī iespēja pabeigt vienošanos par projektu.
Tomēr Maskava un Pekina par projektu gadiem ilgi nav spējušas vienoties. Viens no būtiskākajiem strīdus jautājumiem ir gāzes cena, Ķīna vēlas sev izdevīgākus nosacījumus, kamēr Krievija cenšas panākt vienošanos par projektu, kas tai palīdzētu kompensēt zaudētos Eiropas tirgus.
Arī iepriekšējā Putina un Sji tikšanās laikā maijā Pekinā vienošanos par “Sibīrijas spēks 2” neizdevās panākt. Tāpēc arī šoreiz uzmanība tika pievērsta tam, vai Krievijas līderim izdosies panākt progresu ilgstoši iestrēgušajā projektā.
Putins uzsver ciešās Krievijas un Ķīnas attiecības
Tikšanās laikā Putins īpaši uzsvēra abu valstu sadarbības apjomu un norādīja, ka Krievijas un Ķīnas attiecības attīstās dažādās jomās.
“Sadarbība veiksmīgi attīstās visās jomās, tostarp ekonomikā. Mēs īstenojam lielus projektus enerģētikā, rūpniecībā, kosmosa izpētē, transportā un loģistikā,” sacīja Putins.
Viņš arī norādīja uz abu valstu lauksaimniecības produktu tirdzniecības pieaugumu par 34%, kā arī izcēla mākslīgā intelekta un digitālo tehnoloģiju attīstību kā vienu no perspektīvām sadarbības jomām.
“Mūsdienās, sarežģītas ģeopolitiskās situācijas kontekstā, visaptverošā partnerība un stratēģiskā mijiedarbība starp Krieviju un Ķīnu ir starpvalstu attiecību modelis. Tās pamatā ir spēcīgas draudzības, suverenitātes ievērošanas, vienlīdzības un savstarpēja labuma tradīcijas,” uzsvēra Putins.
Savukārt Sji norādīja, ka, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību pasaulē, Krievijas un Ķīnas attiecību pamati kļūs vēl spēcīgāki. Viņš uzsvēra abu valstu gatavību sadarboties globālās pārvaldības reformēšanā un daudzpolāras pasaules veidošanā.
Putins tikšanās laikā arī paziņoja, ka Krievija būtu gatava noteikt pastāvīgu bezvīzu režīmu ar Ķīnu, ja Pekina tam piekristu.
Vai Ķīna liek likmes uz Putinu?
Tikšanās laikā demonstrētā ciešā Krievijas un Ķīnas sadarbība aktualizē arī jautājumu par to, cik lielā mērā Pekina ir ieinteresēta pašreizējā Kremļa kursa saglabāšanā.
Politikas un ekonomikas eksperts Tarass Zagorodnijs intervijā Ukrainas medijam “Glavred” iepriekš paudis viedokli, ka Ķīnai nav būtiskas intereses par Vladimira Putina nomaiņu, jo pašreizējais Krievijas kurss palielina Maskavas atkarību no Pekinas.
Pēc eksperta domām, Ķīnai ir izdevīga Krievijas aizvien lielākā atkarība no tās tirgus un tehnoloģijām, tādēļ Pekinai neesot izšķiroši svarīgi, kurš tieši nākotnē atradīsies Kremlī.
Vienlaikus Zagorodnijs norādīja, ka Ķīna uztur kontaktus arī ar citiem Krievijas elites pārstāvjiem. Viņaprāt, tas gan pats par sevi nenozīmē, ka Pekina gatavotos nenovēršamai varas maiņai Krievijā.
Krievijas un Ķīnas attiecības kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir kļuvušas ciešākas. Pekina ir viens no būtiskākajiem Krievijas energoresursu pircējiem, savukārt Krievija arvien vairāk paļaujas uz Ķīnu kā uz tirdzniecības partneri un tehnoloģiju piegādes avotu.
