101. dienā Dombrovska valdībai jārāda bilance 0
Nešaubāmies, ka Dombrovska kunga valdības locekļi ir aizlieguši sev pasaulīgās baudas un nepagurdami augstražīgi nopūlas valsts labā. Ir dienas, kad ministri ber sāli uz mēles, kož gabaliņu žeņšeņsaknes un uzdzer čefīru, lai remdētu izsalkumu, jo viņiem nav vaļas smeķēt pusdienās ko sātīgāku.
Viņi deklarējuši, ka visu darīs pēc sava mēra, cītīgi reformēs un pārkārtos, lai apturētu sairumu valstī. Tomēr 13. datumā, melnajā piektdienā, atminēsimies, ka valdība tuvojas simt dienu robežai, kad beidzas saudzēšanas režīms un cilvēkiem radies pirmais aptuvenais priekšstats, vai Latviju vada rūķi vai punduri. Kad prasīs apstiprinājumu, ka ministri ir arvien teicamā fiziskā formā, darbojas kūpēdami kā vulkāni, kā spēkstacijas.
Trešajā premjerēšanā Ministru prezidents minēto robežsituāciju sagaidot, beidzot kļuvis sirdīgāks un piktāks. Koalīcijas padomes sēžu noslēgtībā Dombrovskis esot sācis pat ārdīties un zvelt ar dūri pa galdu, ka salecas glāzes (kurās tāpat kā Dānijā taupības nolūkos lej dzeramo ūdeni no krāna). Kāpēc lāčuks zvēro? Kritisks stāvoklis ar Eiropas naudu izmantošanu vai kas cits – valdības galvam rūpju pietiek. Ik brīdi no speltes izvelk lizi ar karstām, tikko ceptām problēmām. Publiski Dombrovskis saslavējis un licis citiem par piemēru ministru Ķīli, kurš ar pieteiktām reformām izglītības druvā nēsājas akurāt tāpat kā Oļiņiete ar dievvārdiem. Sabiedrība matījusi, kā kultūras ministre Grende-Jaunzeme cīnījusies ar Operas spokiem un sūrojusies, cik samudžināta ir pārvaldes sistēma, kur ne tikai dāma augstpapēžu kurpītei papēdi, bet velns savu kleino kāju nolauztu. Un vēl var uzteikt vides un reģionālās attīstības ministru Sprūdžu, kurš pacenties bagātināt latviešu tautu ar diviem jauniem pilsoņiem – viņa kundzei piedzimušas dvīnītes. Tas ir jauki un patriotiski, par to vērts pacelt glāzi ar “Henessy” dzintardzērienu.
Tomēr nenovēršami 101. valdības darba dienā sabiedrība gribēs redzēt bilanci – kā Jakubāns televīzijā tēvišķīgi apjautājās ministriem: ko šodien esat izdarījis Latvijas labā? Kaut šķelmīgais rakstnieks diemžēl jau aizsaulē, šādus jautājumus kāds uzdos atkal un atkārtoti.
Tad laimīgajam tēvam Sprūdžam būs jāparāda, ka viņš ne tikai noslāpējis Ozolnieku domes lēmumu aizliegt smēķēt uz balkoniem un prot apmainīt pamperus, bet jau paguvis uzlabot dzīves apstākļus Latvijas zemēs un reģionos, mainījis ierēdniecības birokrātisko domāšanu, izspēris ārā no amatiem vecos, nekam nederīgos kadrus. Iekšlietu ministram Kozlovskim sabiedrība palūgs ne tikai atskaitīties, kā policistiem aldziņas gādās (kas arī svarīgi), bet skaidru atzinumu par valsts drošību, kad bezkaunīgi un nesodīti plosās konstitucionālo pamatu grāvēji. Lasīju, ka ministrs Rinkēvičs laimīgā kārtā uzaicinājis paciemoties Latvijā Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu, bet noteikti, ka viņam būs vēl kas pozitīvs pastāstāms nodokļu maksātājiem par sasniegumiem ārpolitikā.
Kad valdība ar lepnumu ziņos, kā izsitusi cauri sākumdeklarēšanos iedzīvotājiem, gribētos, lai viņiem pašiem nesanāk deklarēt nulli pagūto darbu sarakstā. Vēlos dzirdēt, kā Latviju atveseļos, posīs un atkal izkrāsos par Baltijas tīģeri.
