Latvijā
Vēsture

1519. gada 21. aprīlī. Acteku valsts bojāeja1

Publicitātes foto

Pirms 500 gadiem spāņu konkistadors Ernāns Kortess izsēdās Meksikas krastā mūsdienu Verakrusas pilsētas apkaimē. Nodibinājis koloniju un izveidojis bāzi, augusta vidū viņš ar 600 kājniekiem, neskaitot vietējos karotājus, 15 jātniekiem un 15 lielgabaliem uzsāka maršu uz acteku valsts galvaspilsētu Tenočtitlanu.

Tas bija acteku valsts un tā karaļa Montesumas II beigu sākums.

Montesuma gan mēģināja atturēt svešiniekus no virzīšanās uz viņu galvaspilsētu, izsūtot pretī sūtņus ar bagātīgām dāvanām, zeltu un dārgakmeņiem, taču tādējādi acteku valdnieks panāca gluži pretējo – Kortesam tagad bija pilnīgi skaidrs, ka zeme, kurā viņš nonācis, ir ļoti bagāta un to vērts iekarot.

Pa ceļam Kortesa ļaudis, bet vairāk gan viņa sabiedrotie no totonaku cilts, būdami seni acteku ienaidnieki, izlaupīja Čolulas pilsētu, kas bija otrā lielākā karalistē, un apkāva tās iedzīvotājus.

1519. gada 8. novembrī spāņi un viņu sabiedrotie sasniedza Tenočtitlanu, kur tos svinīgi sagaidīja Montesuma. Acteku valdnieks joprojām cerēja, ka izdosies atpirkties un vienoties ar iekarotājiem.

Iespējams, Montesuma jutās tik varens, ka nenovērtēja briesmas, taču jau aptuveni nedēļu pēc spāņu ierašanās viņš faktiski kļuva par Kortesa ķīlnieku.

Gandrīz gads pagāja visai sarežģītās militārpolitiskās un diplomātiskās spēlēs, kurās iesaistījās arī Kortesa konkurents konkistadors Panfilo de Narvaess, kurš arī vēlējās iekarot Meksiku.

Tikmēr acteki, galīgi vīlušies savā valdniekā Montesumā, 1520. gada jūnijā uzsāka sacelšanos galvaspilsētā un uz laiku padzina spāņus. Montesumu paša ļaudis nomētāja akmeņiem.

Atvilcis elpu un sakopojis spēkus, Kortess pēc vairāku mēnešu ilga aplenkuma 1521. gada augusta vidū atkārtoti ieņēma Tenočtitlanu. Acteku valsts pārstāja eksistēt.
LA.lv