Latvijā
Vēsture

1789. gada 21. maijā. Cīņa pret balzama viltotājiem0


19. gs. sākuma melnā balzama krūkas plomba.
19. gs. sākuma melnā balzama krūkas plomba.
19. gs. sākuma melnā balzama krūkas plomba.

Pirms 230 gadiem Krievijas impērijas Senāts pieņēma lēmumu, kas reglamentēja tā sauktā Kunces balzama, tas ir, Rīgas melnā balzama ražošanu un izplatīšanu – šādu spriedumu bija panācis no Vjatkas guberņas nākušais Rīgas tirgotājs Semjons Leluhins, kam tobrīd piederēja īpašumtiesības uz dzērienu. Balzams impērijā bija guvis popularitāti. Ne viens vien to lūkoja viltot un pārdot, kur pagadās.

Jāatzīmē, ka tā paša gada 2. februāra Krievijas Medicīnas kolēģija Kunces balzamu bija atzinusi par dziedniecisku.

Tādēļ Senāta lēmums aizliedza to pārdot “dzertuvēs” ārpus aptiekām – ja policija konstatēja balzama tirgošanu krogos, tā bija tiesīga dzērienu konfiscēt. Mūsdienās par Rīgas melnā balzama dzimšanas brīdi uzskata 1752. gadu, jo tad Rīgas farmaceita Ābrama Kunces izstrādātais zālīšu uzlējums pirmo reizi minēts rakstos. Gadsimtu gaitā balzams no Rīgas vairākas reizes mainījis gan nosaukumu, gan markas īpašniekus un ražotājus. Noprotams, ka sākotnējais produkts no tagadējā krietni atšķīries, jo alkohola tajā bijis ap 16%, un pēc krāsas, pievienotā safrāna dēļ, balzams bijis dzeltenīgs.

Plašāku slavu Kunces izstrādājums ieguva 1764. gadā, kad tas palīdzējis carienei Katrīnai II atbrīvoties no kolikām. Tāpat tas līdzējis pret migrēnu un saaukstēšanos. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Kunces balzamu no Rīgas zāļu statusā eksportēja ne tikai uz Sanktpēterburgu, bet arī Nīderlandi un Vācijas zemēm.

Par masveidā ražotu, starptautiski atzītu alkoholisku dzērienu Rīgas balzams faktiski kļuva tikai pēc 1847. gada, kad to sāka ražot Alberta Volfšmita dibinātajā fabrikā, kur tapa arī Allažu ķimelis.

LA.lv