Lazdonas baznīca 20. gs. sākumā.

Pirms 110 gadiem “Rīgas Avīze” par 1905. gada revolūcijas sekām, kas esot joprojām jūtamas: “No Lazdonas draudzes. Baznīcas izlaupīšanas un citādi tumsības darbi te negrib mitēties. Mūsu evenģēliski luteriskā baznīca tika izlaupīta jau 1905. gada vasarā, pie kam bija baznīcas ārpuses sienas aprakstītas bezgodīgiem gānīšanās vārdiem un arī altāra Kristus krusta bilde sagraizīta. Toreiz bija iz baznīcas izlaupīti divi altāra lukturi. (..) Tagad atkal nedēļā starp svētdienām 4. un 11. novembrī kāds tumsonis atlauzis ģērbkambara āra un iekšas durvis un tāpat arī ģērbkambarī atrodošo skapju durvis un paņēmis un aiznesis atkal vienu altāra lukturi. Runā, ka ļaundaris aiziedams pametis ģērbkambarī abējās pusēs griezīgu dunci. (..) Jo kamēr pazīstamo “pasaules laupītāju” uzskati un ļaudis “aplaimojošās” mācības, ka “Dieva nav”, te sāka brīvi izplatīties, tūliņ arī te sāka biežāki izplatīties šo mācību sekas kā slepkavības un citi tumsoņu briesmu darbi. Un tad vēl nāca ļaudīm rokās visādi “jaunlaiku literatūras” krikumi caur dažādiem “zobgaļu kalendāriem”, “vārdotājiem”, “zibeņiem” un kā viņus vēl nesauc, kuros no tikumiski izvirtušiem viss, kas nebija pa viņu deguniem, tika uz to neģēlīgāko nogānīts. Tad nav nekāds brīnums, ka vājāka rakstura cilvēciņi tika gluži samaitāti tikumiskā ziņā.”