Igaunija iegūst autonomiju Krievijā

Pirms 100 gadiem (30. martā pēc vecā stila) Krievijas pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas ziemeļu daļas, ko apdzīvoja igauņi, apvienošanu ar Igaunijas guberņu vienā autonomā pārvaldes vienībā. Līdz ar to etnisko igauņu apdzīvotā teritorija – Igaunija – bija kļuvusi par vienotu autonomu teritoriju, lai arī joprojām Krievijas sastāvā. Tā bija lieta, pēc kuras attiecībā uz savu zemi tā ilgojās arī latviešu inteliģence un politiķi. Pagaidu valdība lēmumu bija pasludinājusi pēc tam, kad dažas dienas iepriekš Petrogradas garnizona igauņu karavīri kopā ar igauņu strādniekiem un organizācijām Krievijas galvaspilsētā sarīkoja grandiozu demonstrāciju. Iegūtā autonomija ļāva igauņiem ievēlēt savu zemes padomi un vēlāk pie pirmās iespējas ķerties pie Igaunijas valstiskuma organizēšanas, tādējādi veidojot it kā kontinuitāti starp agrākajiem pašvaldības un neatkarīgas Igaunijas orgāniem. Latviešu vēsturnieku ieskatā, igauņiem labāk veicās ar autonomijas prasīšanu tāpēc, ka viņu teritoriju nebija skāris karš un igauņiem bija aiztaupītas bēgļu gaitas. Turklāt Kurzemi bija okupējuši vācieši, bet Vidzemē un Latgalē atradās lielas Krievijas karaspēka masas. Latviešiem pat neizdevās panākt Latgales atvienošanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu pārējai Latvijai.