“Situācija ir bezcerīga.” Gazprom nezina, ko darīt ar 60 miljardiem kubikmetru nepārdotās gāzes 7
Pēc Eiropas tirgus zaudēšanas un nespējas parakstīt jaunu līgumu ar Ķīnu, Krievijas gāzes gigants Gazprom ir uzkrājis desmitiem miljardu kubikmetru gāzes, un Krievijas amatpersonas un uzņēmuma augstākie vadītāji cenšas saprast, kā to izmantot, ziņo Reuters.
Pagājušajā gadā Gazprom ražošana sasniedza 416,19 miljardus kubikmetru, no kuriem tikai 355,23 miljardi tika pārdoti ārvalstu un vietējā tirgū. Tā rezultātā Gazprom ir aptuveni 60 miljardi kubikmetru nepārdotas gāzes.
Šis apjoms ir salīdzināms ar dažu gāzes ražotājvalstu gada ražošanu (piemēram, AAE – 55 miljardi kubikmetru) un trīs reizes lielāks nekā, piemēram, Polijas gada patēriņš
(20 miljardi kubikmetru), raksta moscowtimes.com.
Krīze ziemeļu reģionos un risinājumu meklēšana
Situācija Krievijas ziemeļu reģionos, kur atrodas Gazprom atradnes, ir tuvu kritiskajam punktam. Iepriekš pa cauruļvadiem uz Eiropu katru dienu tika sūknēts pusmiljards kubikmetru gāzes, bet tagad šis eksports ir beidzies, un “jautājums par to, ko darīt ar šo gāzi, ir ļoti steidzams,” SPIEF konferencē sacīja Krievijas Tālo Austrumu attīstības ministrijas vadītājs Aleksejs Čekunkovs.
Pēc viņa teiktā,
viena no iespējām varētu būt gāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai mākslīgā intelekta un blokķēdes nozarei.
Taču Enerģētikas ministrija šādu projektu uzskata par neizdevīgu: gāze ir pārāk dārgs enerģijas avots datu centriem, SPIEF sacīja departamenta vadītāja vietnieks Pāvels Sorokins. Viņaprāt, Gazprom gāzes pārpalikums jāizmanto ogļu rūpniecības atbalstam, kas kopš 2023. gada sākuma ir cietusi 200 miljardu rubļu zaudējumus un atrodas uz bankrota robežas. “Mēs varam būvēt (gāzes) elektrostacijas (ogļu) raktuvju tuvumā,” ieteica Sorokins.
Gazprom bezizejas situācija un zaudējumi
Gazprom, kam pieder pasaulē lielākās gāzes rezerves, vairs nespēj tās pārdot. Uzņēmuma situācija ir “bezcerīga,” saka naftas un gāzes tirgus eksperts Mihails Krutihins.
Eksports uz Eiropu, kas maksimumā sasniedza 200 miljardus kubikmetru gadā, tagad tik tikko pārsniedz 30 miljardus kubikmetru
un ir bijis minimāls kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu otrās puses. Šogad tas varētu vēl vairāk samazināties tranzīta caur Ukrainu pārtraukšanas dēļ. Gāzesvads “Sibīrijas spēks”, pat sasniedzot pilnu jaudu (38 miljardi kubikmetru), kompensēs tikai piekto daļu no zaudētajiem apjomiem. Gadiem ilgās sarunas ar Ķīnu par jaunu gāzes līgumu nav devušas nekādus rezultātus, un pēc tam cieta neveiksmi gāzes mezgla projekts arī ar Turciju.
Janvārī prezidents Vladimirs Putins paziņoja par plāniem pārdot Irānai 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Taču šis aprēķins “diez vai ir pamatots”, uzskata Krutihins: “Pirmkārt,
Irāna nav gatava kļūt par starpnieku Gazprom gāzes reeksportā — tai pašai šīs gāzes ir vairāk nekā pietiekami,
un praktiski nav iespēju to pārdot ārzemēs. Otrkārt, Krievijas gāzes pārdošana Irānas iekšējā tirgū ir komerciāli bezcerīgs bizness, ņemot vērā ārkārtīgi zemās subsidētās cenas.”
2023. gadā Gazprom cieta rekordlielus zaudējumus — 629 miljardus rubļu. Pagājušā gada beigās uzņēmums ziņoja par peļņu, taču Gazprom gāzes bizness joprojām bija dziļi mīnusos un radīja vēl 1 triljona rubļu zaudējumus.
Lai segtu monopola budžetu, varas iestādes 2022.–2024. gadā paaugstināja gāzes tarifus iedzīvotājiem par 24% un plānoja tos palielināt vēl par 46% 2025.–2028. gadā.
“Kopējā aina nav Gazprom labā,” norāda Krutihins. “Nav iespējams monetizēt gāzes rezerves (lielākās pasaulē). Neviens neuzticas šī piegādātāja uzticamībai. Un, ja kāda brīnumainā kārtā kaut kas notiks ar ķīniešiem, tad ienākumi no piegādēm nesegs ne gāzes transportēšanas infrastruktūras būvniecību, ne pat gāzes ražošanas un transportēšanas ekspluatācijas izmaksas.”
