“Latvijā ir viena no nejēdzīgākām nodokļu sistēmām pasaulē” – eksperts asi kritizē Finanšu ministrijas izpratnes trūkumu par nodokļiem 109
Viedokļraksta autors: Raimonds Nipers, uzņēmējs
Šā gada 12. jūnijā notika kārtējā ēnu ekonomikas konference. Tajā tika prezentēti jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums. Pētījums liecina ka piektā daļa Latvijas tautsaimniecības joprojām atrodas ēnu ekonomikā. Pēc pētījuma datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023. gadā bija 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija samazinājums par 3,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadu. Bet konferences dalībnieki viennozīmīgi norādīja pie esošās nodokļu politikas, mazinot ēnu ekonomiku ekonomiskais uzrāviens nav iespējams.
Praktiski visā pasaulē darbojas progresīvā nodokļu sistēma, kur mazo ienākumu saņēmēji maksā mazāk un savukārt lielo ienākumu saņēmēji maksā vairāk. Šī sistēma līdzsvaro nevienlīdzību ienākumu pārdalē. Nodrošina sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nodrošina sabiedrības kopējo labklājību.
Fiksētā, tas ir regresīvā nodokļu sistēma, darbojas vien nedaudzās trešās pasaules valstīs un bijušajās postpadomju valstīs tai skaitā arī Latvijā, pie tam vēl Latvijā bija noteikta lielākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 20% apmērā.
No valsts neatkarības atjaunošanas laikiem Finanšu ministrijā nav elementāras izpratnes par nodokļu lielumu valstī, nav aprēķinu par kopējo nodokļu un nodevu slogu, neapliekamā minimuma apmēra nozīmi iedzīvotāju nevienlīdzības ienākumu mazināšanā.
Pēc pasaules organizāciju, kā Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Komisija rekomendācijām un spiediena, Latvija tikai ar 2018. gadu ieviesa progresīvā nodokļu sistēmu.
Bet kā vienmēr Latvijā ir pierasts, jaunā nodokļu sistēma tika pieņemta nejēdzīgi, bez izpratnes par nodokļu metodoloģiju – jaunā progresīvā nodokļu sistēma praktiski visus darba ņēmējus, tas ir 90%, salika vienā, pirmajā progresīvā nodokļa kāpnē. Pēc fakta progresivitāte nodokļa sistēma ir simboliska, būtībā ir palikusi tā paša vecā, postpadomju regresīvā nodokļu sistēma.
Kāda ir mūsu nodokļu sistēmas konkurētspēja ar citām pasaules valstīm. Singapūrā, zemākā progresīvā nodokļa (IIN) likme ir 2%, Somija 6.5%, Vācijā 14%…. tad Latvijā tagad ir 25.5%.
Lielbritānijā darba ņēmējam bez apgādājamiem, efektīva nodokļa likme neto darba algai 1000 eiro ir 7,2% tad Latvijā tā ir 40%. Lielbritānijā, pamatpārtikas produktiem PVN likme ir 0% , tad Latvijā ir pasaulē otrā lielākā PVN likme pārtikai 21%.
Šāds salīdzinājums definē ka Latvijā ir viena no nejēdzīgākām nodokļu sistēmām pasaulē.
Ja 2000.gadu sākumā Latvijas IKP izaugsmes temps vidēji sastādīja – 8%, 2000.gadā – 6,4%, 2003.gadā – 7,5%. 2004.gadā jau sasniedza – 8,6%, tas bija lielākais attīstības temps starp ES 25 dalībvalstīm, būtiski apsteidzot savus kaimiņus Igauniju un Lietuvu. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, valsts IKP četros gados bija pieaudzis par 40%. Latvija tad bija Baltijas ekonomiskais izaugsmes tīģeris!
Latvijā tajā laikā bija regresīvā nodokļu sistēma. Un ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā pārsniedza 40% apmēru. Ēnu ekonomika kompensēja valsts nejēdzīgo regresīvo nodokļu sistēmu, tā pildīja progresivitāti ienākumu pārdalē.
Pēc 2008.-2010. gada Latvijas finanšu krīzes, V. Dombrovska, Vienotības valdība sāka aktīvu cīņu pret ēnu ekonomiku. Viņi sāka aktīvu kampaņu nodokļu iekasēšanā no nejēdzīgās, regresīvas nodokļu sistēmas.
Nodokļu politika katrā valstī ir kā instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt valsts ekonomiku un stimulēt vai bremzēt kādas nozares (tautsaimniecības sektora) attīstību, ietekmēt kādas valsts teritorijas attīstības tempus.
Banku sektora glābšana uz iedzīvotāju rēķina un sāktā cīņa ar ēnu ekonomiku bija graujoša ietekme uz valsts tautsaimniecību. Reģioni tika atbrīvoti no cilvēkiem, valsti pameta trešdaļa darbspējīgo iedzīvotāju un pamatā tie bija jaunieši.
Tagad ir redzamas tās traģiskās, ekonomiskās sekas, no cīņas ar ēnu ekonomiku – demogrāfiskā katastrofa, darbaspēka deficīts, pensiju sistēmas bankrots, tautsaimniecības zaudējumi desmit gadu periodā, sastāda vidēji ap 80 miljardiem eiro.
Latvijas atpalicības cēlonis ir hroniski sliktā valsts pārvaldība. Tās problēma ir valsts pārvaldes ekonomiskais analfabētisms. FM darbiniekiem nav pat izpratnes par nodokļu veidošanas principiem.
Tāpēc tagad, ātrākais un efektīvākais ekonomikas atlabšanas posms būtu ieviest kādas valsts saprotamu, efektīvi darbojošo nodokļu sistēmu, es ieteiktu piemēram Singapūras vai Somijas nodokļu sistēmu.
Bet ja Finanšu ministrija nevēlas mainīt esošo valstī nejēdzīgo, postpadomju regresīvo nodokļu sistēmu un vēlas lai pieaugtu valsts IKP, lai Latvija atkal būtu “Baltijas ekonomiskais tīģeris” tad efektīvā ekonomikas izaugsmes recepte būtu – palielināt ēnu ekonomikas apmēru līdz 30- 34%.
