Un tad dīzeļdegviela “mainīja pilsonību” – ES valsts aktīvi iepērk degvielu ar noslēpumu 10
Dīzeļdegvielas imports no Marokas Spānijā ir sasniedzis ārkārtīgi augstu līmeni. Laikā no 2025. gada marta līdz aprīlim Spānijas ostas saņēma 123 000 tonnu dīzeļdegvielas no Marokas, liecina Naftas produktu stratēģisko rezervju korporācijas (CORES) oficiālie dati. Iepriekš Maroka nekad nebija eksportējusi dīzeļdegvielu uz Spāniju, raksta spāņu izdevums elpais.com.
Nozares avoti norāda, ka daļa no Spānijā ievestās dīzeļdegvielas ir Krievijas izcelsmes. Tomēr tās ievešanu ir gandrīz neiespējami kontrolēt. Maroka atšķirībā no Briseles nav noteikusi nekādas sankcijas pret Krieviju, kas kopš 2023. gada februāra ir piemērojusi ekonomiskas sankcijas, lai ierobežotu Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Maroka turpina iepirkt Krievijas dīzeļdegvielu
Dati apstiprina, ka Maroka joprojām iegādājas dīzeļdegvielu no Krievijas. Līdz šim 2025. gadā Marokas ostās ir piestājuši kuģi, kas pārvadā vairāk nekā miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas, kas veido 25 % no tās importa, liecina Vortexa dati.
Šī kuģu izsekošanas platforma, ko izmanto lielākie tirgotāji, enerģētikas uzņēmumi un plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē, reģistrēja Krievijas dīzeļdegvielas iepirkumus. Konkrēti, 9 % no 6,5 miljoniem tonnu dīzeļdegvielas 2024. gadā nāca no Krievijas. Gadu iepriekš, 2023. gadā, Maroka no Krievijas iegādājās 1,62 miljonus tonnu šī naftas produkta.
Aizdomas par reeksportu un cenu priekšrocībām
Nozarē nav redzama ekonomiska loģika tam, ka valsts, kurai trūkst pārstrādes jaudu (kopš 2016. gada tai nav nevienas darbojošās pārstrādes rūpnīcas), iepērk dīzeļdegvielu reeksportam, jo izmaksas būtu augstākas par starptautiskā tirgus cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šim produktam ir jābūt zināmai konkurences priekšrocībai.
Tiek pieļauts, ka Krievijas dīzeļdegviela, kas nonāk tirgū ar zemākām izmaksām, varētu tikt ievadīta Marokas uzglabāšanas sistēmās, sajaukta un reeksportēta uz Spāniju ar Ziemeļāfrikas valsts sertifikāciju, neatstājot nekādas pēdas par tās krievu izcelsmi.
Šāda “triangulācija” starp valstīm, lai izvairītos no ekonomiskām represijām, ir izplatīta gan šajā, gan citās nozarēs, raksta portāls. Piemēram, lai izvairītos no Alžīrijas represijām pret Spāniju, daži produkti tika pārdoti caur trešajām valstīm. Aizdomas, ka dīzeļdegviela no Marokas un citiem reģioniem daļēji ir krievu izcelsmes, Spānijas varas iestādes izmeklē vismaz kopš 2023. gada.
Izmeklēšanas un grūtības noteikt izcelsmi
Pēc pirmo ar dīzeļdegvielu piekrauto kuģu ierašanās no Tanžeras attiecīgā ministrija uzsāka izmeklēšanu, taču nespēja pierādīt tās Krievijas izcelsmi. Ekspertu avoti apgalvo, ka dīzeļdegvielas līdzīgās viskozitātes dēļ visā pasaulē ir ļoti grūti noteikt tās izcelsmi.
Pērn rudenī, mazāk nekā pirms gada, Valsts krāpšanas izmeklēšanas birojs un konkurences iestādes uzsāka izmeklēšanu par to, ko viņi nosauca par “dīzeļdegvielas mafiju Spānijā”, shēmu, kurā iesaistīti 1,9 miljardi eiro, liecina Cadena Ser dati.
Šī shēma, kā vēstīts rakstā, sākās ar degvielas, galvenokārt rafinētas dīzeļdegvielas, pārdošanu, kas tika importēta ar “viltus karogu” no Sīrijas, Krievijas un Irānas – valstīm ar eksporta ierobežojumiem.
Šo dīzeļdegviela pēc tam “mainīja pilsonību” Turcijā un Marokā (tika simulēta iekraušana, izkraušana un rafinēšana), lai importējošais karogs vairs nepiederētu sankcionētajiem režīmiem.
Vairāki uzņēmumi, kas 2023. gadā tika apsūdzēti naftas importēšanā no Marokas, izmantojot tās Krievijas izcelsmi un zemāko cenu, ir vai nu izslēgti no tirgus, vai arī pašlaik iesaistīti tiesvedībā par krāpšanu.
Kopš kara sākuma ir ievērojami palielinājies dīzeļdegvielas imports Spānijā no valstīm, kas vēsturiski nebija dīzeļdegvielas eksportētājas. Papildus pārdošanas apjoma pieaugumam no Marokas, ir ievērojama importa parādīšanās no Singapūras un Turcijas.
2023. gada maijā Imaz jau vērsa Briseles uzmanību uz nelegālo Krievijas dīzeļdegvielas ievešanu Eiropas valstīs, piemēram, Spānijā. Eiropas Komisijas mērķis kopš kara sākuma bija piemērot ekonomiskās sankcijas, lai apspiestu Krievijas ekonomiku un tādējādi mēģinātu atturēt to no militāro mērķu sasniegšanas, kuru rezultātā trīs gadu laikā ir gājuši bojā simtiem militārpersonu un civiliedzīvotāju Ukrainā.
Tomēr līdz šim Krievijas ekonomika turas, neskatoties uz milzīgajiem militārajiem izdevumiem, ko rada karš. Saskaņā ar SVF datiem, Krievijas IKP 2024. gadā pieaugs par 4,1 %, kas ir vairāk nekā ASV, eirozonā vai Spānijā un virs pasaules vidējā rādītāja (3,3 %).
Aprīlī tā prognozēja 1,5 % izaugsmi 2025. gadā un 0,9 % izaugsmi 2026. gadā. Saskaņā ar BBC analīzi, “neskatoties uz Rietumu ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas naftu un gāzi, ogļūdeņražu ieņēmumi turpina ieplūst valsts kasēs. Naftas tankkuģi tagad dodas uz Indiju un Ķīnu.”
