Pasaulē
Vēsture

1918. gada 6. jūlijs. Sūtņa Mirbaha slepkavība 16

Pirms 100 gadiem divi Krievijas sociālrevolucionāru jeb tā saukto kreiso “eseru” partijai piederoši čekas darbinieki Jakovs Blumkins un Nikolajs Andrejevs Vācijas sūtniecības Maskavā telpās nošāva sūtni Vilhelmu Mirbahu. Uzskata, ka atentāts bija iecerēts kā pretlielinieciskas sacelšanās sākums. Paralēli tiek arī apgalvots, ka mērķis bijis izprovocēt Vācijas un lielinieciskās Krievijas karu. Tobrīd starp abām valstīm spēkā bija martā noslēgtais Brestļitovskas miers, taču tautā populārie kreisie eseri nepiekrita Ļeņina lielinieku sadarbībai ar vāciešiem, tāpat kā lielinieku teroram Krievijas laukos, ar varu atņemot zemniekiem labību un citus produktus pilsētu vajadzībām. Kreiso eseru rindās valdīja uzskats, ka lielinieki “nodevuši revolūciju”. Mirbaha noslepkavošanai sekoja dumpis, kurā eseri gan neizrādīja lielas aktivitātes varas pārņemšanā. Laikabiedri apgalvoja, ka 6. jūlijs akcijai bija izvēlēts īpaši, jo latviešu strēlnieki šajā dienā pēc vecā stila svinēja Jāņus un atradās ārpus pilsētas. Tas gan viņiem netraucēja operatīvi atgriezties un Jukuma Vācieša vadībā 7. jūlijā dažās stundās likvidēt dumpi. Lai kādas arī būtu bijušas šo notikumu politiskās aizkulises, strēlniekiem tā kļuva par “zvaigžņu stundu”.

LA.lv