Pasaulē
Vēsture

1918. gada 9. aprīlī. Dzimis Sidnejas “apelsīna” arhitekts 16


Sidnejas opera būvniecības laikā.
Sidnejas opera būvniecības laikā.
Sidnejas opera būvniecības laikā.

Pirms 100 gadiem jahtu konstruktora ģimenē Kopenhāgenā piedzima arhitekts Jerns Obergs Utsons (1918 – 2008), kura vārda iemūžināšanai pasaules arhitektūras vēsturē pieticis praktiski ar vienu būvi – Sidnejas operas namu Austrālijā. Bērnībā Utsons skolā uzrādījis ļoti vājas sekmes matemātikā un vispār bijis sekmju ziņā zem viduslīmeņa, kamdēļ netika uzņemts jūras virsnieku skolā. Tomēr 1937. gadā viņš izšķīrās par arhitekta studijām Kopenhāgenā. Pēc Otrā pasaules kara Utsons daudz ceļoja pa Eiropu, apmeklēja Maroku un Meksiku, kur viņu ārkārtīgi ietekmējušas maiju piramīdas ar to ideju – būt pēc iespējas tuvākiem debesīm, tuvināties dieviem. Atgriezies dzimtenē, Utsons nodibināja savu arhitektu biroju, taču 50. gados bija pazīstams tikai Dānijā. Viņš atkal devās apceļot pasauli, šoreiz izvēloties Ķīnu, Japānu, Indiju un Austrāliju. Ik vietā arhitekts centās uztvert vietējās būvniecības labākās atziņas, piemēram, Ķīnā viņš apbrīnojis ķīniešu arhitektūras harmoniju, bet Japānā – māku panākt mijiedarbību starp ēkas ārējo veidolu un interjeru. Pasaules slava Utsonu panāca 1957. gadā Austrālijā, kad viņš pilnīgi negaidīti uzvarēja Sidnejas operas nama projekta konkursā, pārspējot pārējos 232 projektus, ko bija iesnieguši 32 valstu arhitekti. Viens no žūrijas locekļiem slavenais Ēro Sārinens nosauca Utsona piedāvājumu par ģeniālu. Tas attēloja it kā nogrieztas apelsīna šķēlītes. Projekts gan izrādījās ārkārtīgi sarežģīts realizācijā, un 1966. gadā Utsons, protestējot pret izmaiņām, atteicās turpmāk tajā piedalīties. Operas namu pabeidza bez viņa 1973. gadā, bet arhitekts tā arī neaizbrauca uz Sidneju, lai to novērtētu. Turpmākajos gados viņš projektēja maz, taču regulāri saņēma dažādas prēmijas un balvas par Sidnejas operu, kas, viņam vēl dzīvam esot, iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

LA.lv