Pirms 80 gadiem, 1934. gada 9. oktobrī, Balkānu separātistu organizācijas IMRO terorists, bulgārs Vlado Černozemskis, kuru uzskatīja par sava laika Eiropas bīstamāko teroristu, Marseļā nošāva Dienvidslāvijas karali Aleksandru un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Slepkavība notika brīdī, kad Francijā vizītē atbraukušais karalis kopā ar Bartū sveica tautu Marseļas ielās vaļējā automašīnā. Atentāta galvenais mērķis bija Dienvidslāvijas karalis, un uzbrukuma sagatavošanā piedalījās kā maķedoniešu un bulgāru, tā arī horvātu teroristi. Kaut tas nav pierādīts, pastāv aizdomas, ka aiz terora akta stāvējuši arī Itālijas, Ungārijas vai nacistiskās Vācijas specdienesti, kas nebija ieinteresēti ciešākā Dienvidslāvijas un Francijas savienībā. Marseļas notikumam bija ļoti liela rezonanse Eiropā. To uzskata par vienu no skaļākajiem 20. gadsimta terora aktiem. Tas palicis vēsturē arī kā viens no pirmajiem atentātiem, kas pilnībā nofilmēts.