Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. oktobris, 2014
Drukāt

1934. gada 9. oktobrī

9okt_atentats_2

Pirms 80 gadiem, 1934. gada 9. oktobrī, Balkānu separātistu organizācijas IMRO terorists, bulgārs Vlado Černozemskis, kuru uzskatīja par sava laika Eiropas bīstamāko teroristu, Marseļā nošāva Dienvidslāvijas karali Aleksandru un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū.

Slepkavība notika brīdī, kad Francijā vizītē atbraukušais karalis kopā ar Bartū sveica tautu Marseļas ielās vaļējā automašīnā. Atentāta galvenais mērķis bija Dienvidslāvijas karalis, un uzbrukuma sagatavošanā piedalījās kā maķedoniešu un bulgāru, tā arī horvātu teroristi. Kaut tas nav pierādīts, pastāv aizdomas, ka aiz terora akta stāvējuši arī Itālijas, Ungārijas vai nacistiskās Vācijas specdienesti, kas nebija ieinteresēti ciešākā Dienvidslāvijas un Francijas savienībā. Marseļas notikumam bija ļoti liela rezonanse Eiropā. To uzskata par vienu no skaļākajiem 20. gadsimta terora aktiem. Tas palicis vēsturē arī kā viens no pirmajiem atentātiem, kas pilnībā nofilmēts.

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+