Pirms 80 gadiem, 1935. gada 28. maijā, “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Ko rakstīs Brīvības piemineklī? Pastāv dažādas domas par šo jautājumu.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Vieni saka, ka nekāda uzraksta nevajaga, jo monuments pats runā uz skatītāju. Citi turpretī domā, ka atbilstošs uzraksts nepieciešams pēc iespējas īss un nozīmīgs. Valsts prezidents A. Kviesis kā komitejas priekšsēdētājs uzaicinājis mākslas un kultūras lietu pārzini Edv. Virzu izteikties šinī jautājumā un dot savu atzinumu.” Kā zināms, Brīvības pieminekļa komiteja piekrita šīs komitejas locekļa literāta Kārļa Skalbes priekšlikumam izmantot uzrakstam kodolīgo devīzi “Tēvzemei un brīvībai”. Pārbaude ar laiku pierādījusi šīs lakoniskās frāzes simbolisko nemirstību, un bez uzraksta Brīvības pieminekli mūsdienās ir pat grūti iedomāties. Pieminekli atklāja tā paša gada 18. novembrī, kad Valsts prezidents Alberts Kviesis paziņoja: “Nododu to kā tautas svētumu un viņas tikumisko spēku paudēju tautas cieņai un godināšanai.”