Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

1935. gada 28. maijā (1)

28maijs_Devize_2

Pirms 80 gadiem, 1935. gada 28. maijā, “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Ko rakstīs Brīvības piemineklī? Pastāv dažādas domas par šo jautājumu.

Vieni saka, ka nekāda uzraksta nevajaga, jo monuments pats runā uz skatītāju. Citi turpretī domā, ka atbilstošs uzraksts nepieciešams pēc iespējas īss un nozīmīgs. Valsts prezidents A. Kviesis kā komitejas priekšsēdētājs uzaicinājis mākslas un kultūras lietu pārzini Edv. Virzu izteikties šinī jautājumā un dot savu atzinumu.” Kā zināms, Brīvības pieminekļa komiteja piekrita šīs komitejas locekļa literāta Kārļa Skalbes priekšlikumam izmantot uzrakstam kodolīgo devīzi “Tēvzemei un brīvībai”. Pārbaude ar laiku pierādījusi šīs lakoniskās frāzes simbolisko nemirstību, un bez uzraksta Brīvības pieminekli mūsdienās ir pat grūti iedomāties. Pieminekli atklāja tā paša gada 18. novembrī, kad Valsts prezidents Alberts Kviesis paziņoja: “Nododu to kā tautas svētumu un viņas tikumisko spēku paudēju tautas cieņai un godināšanai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Tieši tādēļ Brīvības piemineklim ar steigu, vēl līdz š. g. 11. novembrim, ir jāpiešķir tautas svētvietas statuss un jānošķir no Rīgas pašvaldības pārvaldības. Nevar VISAS tautas SVĒTVIETU pārvērst par dažādu salašņu mērkaķošanās placi un mūsu valdības un varas struktūru nespējas demonstrēšanas vietu! Nedrīkst būt tā, ka kaut kāds Rīgas domes darbonis tēlo demokrātu un regulāri sveštautiešiem atļauj dažādas ākstības LATVIEŠU SVĒTVIETĀ LATVIEŠIEM SVĒTOS BRĪŽOS! Prezidenta vārdus, pieminekli atklājot, vajadzētu katram zaimotājam ietetovēt uz pieres, lai nekad nezākātos par tautas tikumu un nezaimotu tās svētumu.

Draugiem Facebook Twitter Google+