Latvijā
Vēsture

1938. gada 31. jūlijā. Valmierai savs stadions 16

Pirms 80 gadiem Valmierā, Divaliņa meža malā, tika atklāts vecā sporta laukuma vietā uzbūvētais Valmieras stadions. Pēc svinīgajām amatpersonu runām stadionā sarīkoja atklāšanas sacensības, kurās soļotāji sacentās 20 km distancē. Saprotams, ka pirmais “jaunajā stadionā rāva lenti” Jānis Daliņš. Stadiona pakāpeniskā veidošana notika četrus gadus par ziedojumiem un ar valdības atbalstu, vietējo aizsargu organizācijas spēkiem. Sporta komplekss sākotnēji bija 7 hektārus plašs, ar futbola laukumu, 400 m skrejceļu, 700 vietu tribīnēm, ģērbtuvēm un citām telpām. Lielā mērā to cēla viena sportista – soļotāja, valmierieša Jāņa Daliņa dēļ, jo pilsētai vajadzēja pieklājīgu vietu, kur sarīkot starptautiskas sacensības ar novadnieka piedalīšanos. Turklāt arī Daliņam kā pasaules soļošanas elites loceklim vajadzēja pienācīgu bāzi, lai gatavotos 1940. gadā Helsinkos paredzētajām olimpiskajām spēlēm. Stadions allaž bijis valmieriešu lepnums, un kopš 1988. gada tas nes Jāņa Daliņa vārdu. 1993. gadā šeit notika pirmās pasaules latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles, bet kopš 1995. gada Valmierā rīkotas Valsts prezidenta kausa izcīņas sacensības vieglatlētikā. Leģendārais stadions savas pastāvēšanas laikā vairākkārt pārbūvēts, un arī šobrīd notiek tā rekonstrukcija, kam jānoslēdzas 2020. gadā.

LA.lv