Ekonomika
Darbs

22 latvieši kļuvuši par darbaspēka ekspluatācijas upuriem 16

Foto: Pexels

Četru gadu laikā par darbaspēka ekspluatācijas upuriem Latvijā un ārvalstīs kļuvuši 22 Latvijas valstspiederīgie, atklājot informatīvo kampaņu par drošu ceļošanu un darbaspēka ekspluatācijas riskiem ārvalstīs sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017.gadā katru dienu no Latvijas aizbrauca 49 valstspiederīgie, galvenokārt, ar mērķi nopelnīt.

IeM pārstāve arī norādīja, ka turpinās starpvalstu izmeklēšana divos apjomīgos kriminālprocesos par Latvijas valstspiederīgo ekspluatāciju Vācijā un Lielbritānijā celtniecības un lauksaimniecības nozarē un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Abos kriminālprocesos esot iesaistītas vairāk nekā 140 personas, kuru vidū ir liecinieki, cietušie un aizdomās turamās personas. Latvijas Valsts policijas nodaļa cīņai pret cilvēku tirdzniecību uzlikusi arestu aizdomās turamo personu līdzekļiem un kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem 500 000 eiro apmērā.

“Darba meklētāji nereti neizvērtē darba piedāvājumus, potenciālos darba devējus, nenoslēdz darba līgumus vai paraksta līgumus, kas sagatavoti valodā, ko viņi nesaprot. Sievietes un vīrieši tiek maldināti, apkrāpti un tiek nodarbināti mazkvalificētos darbos par nelielu atlīdzību vai vispār bez tās. Sievietes visbiežāk tiek nodarbinātas piespiedu prostitūcijā vai piespiestas stāties fiktīvajās laulībās,” teica Stabiņa.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Kristīne Stašāne ieteica vērsties NVA. Būtisks esot Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultantu atbalsts darba meklētājiem, kuri informē par droša darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem, darba likumdošanu un administratīvajām procedūrām ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kā arī Šveicē. “Ja darba meklētājs vēlas izmantot darbā iekārtošanās komersanta pakalpojumus, aicinām vērsties NVA, kas sniegs informāciju par attiecīgo komersantu,” aicināja Stašāne.

“Patvērums “Drošā māja”” pārstāve Gita Miruškina klātesošajiem teica, ka būtiski strādāt ar sabiedrību jau pirms persona nokļuvusi nepatikšanās, jo rehabilitācijas process vēlāk ir smags un personu ir grūti atgriezt normālā dzīvē. Šogad un pērn kopā ticis strādāts ar sešiem klientiem, kas cietuši darba ekspluatācijā Lielbritānijā. Tāpat vērojama tendence, ka no darba ekspluatācijas vairāk cieš vīrieši.

Tikmēr nevalstiskās organizācijas “Centrs MARTA” pārstāve uzsvēra, ka vidēji gadā centrs pakalpojumu piešķīris 14 upuriem. Starp šīm personām esot ne tikai tie cilvēki, kas strādājuši ārzemēs, bet arī seksuālās ekspluatācijas upuri. Šobrīd centrā pakalpojumu saņemot divas personas, kas tikušas ekspluatētas darbam Lielbritānijā.

LA.lv