Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. decembris, 2013
Drukāt

Latvijas lats – no dzimšanas līdz eiro (6)

pieci_lati2

Līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai no apgrozības izzudīs lats – Latvijas nacionālā valūta, kas nosaukumu ieguva 1922.gadā un kas pēc padomju okupācijas Latvijas iedzīvotāju maciņos atkal atgriezās 1993.gadā.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, lemjot par Latvijas nacionālās valūtas nosaukumu, tika apspriesti dažādi termini – franks un santīmi, ozols un zīle, saule un austra, līga un daile, dižā un sīkā, latva, pērn Latvijas Bankas un lata iedibināšanas 90.jubilejas svinībās stāstīja akadēmiķis un Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas loceklis Jānis Stradiņš. Pēc viņa teiktā, Zigfrīda Annas Meierovica vadītā valdība 1922.gada augustā izšķīrās par latu un santīmiem, termins lats tika akceptēts jau mazliet agrāk – 3.janvārī.

Par īpašu simbolu kļuva 1929.gadā apgrozībā laistā sudraba piecu latu monēta ar tautumeitas attēlu, kas rūpīgi tika glabāta arī okupācijas laikā. “Gan vācu, gan padomju laikos saglabātos pieclatniekus izmantoja rotaslietu – greznu piespraužu, piekariņu – izgatavošanai, dāvāja kāzās un kristībās. Tos glabāja cilvēki gan Latvijā, gan Sibīrijas izsūtījumā, gan tautieši trimdā. [Riharda] Zariņa sudraba pieclatniekam bija tāda misija kā retai monētai – “savējiem” tas kļuva par Latvijas brīvības un valstiskuma simbolu, pārkalts saktā bija piederības apliecinājums latviešu tautai un tāds kā cerības apliecinājums zaudētās neatkarības atgūšanai. Visos garajos nebrīves gados pieclatnieks bija arī pasaulē populārākais zudušās neatkarīgās Latvijas simbols,” savā uzrunā pērn teica Stradiņš.

Latvijai atgūstot neatkarību, sākās arī darbs pie savas valūtas atjaunošanas. Starp Krievijas rubļiem un Latvijas latiem gan bija starpposms – Latvijas rubļi, kas apgrozībā tika laisti no 1992.gada 7.maija. Pagaidu nauda bija nepieciešama, lai drīzāk izkļūtu no PSRS rubļu zonas, samazinātu inflāciju un stabilizētu valūtu kursu. Turklāt bija skaidrs, ka tehnisku kavēkļu dēļ latu iespiest tik ātri nevarēs, bet radās draudi, ka var pietrūkt apgrozībā nepieciešamo PSRS rubļu naudaszīmju. Tāpēc par pagaidu risinājumu kļuva Latvijas rublis, Latvijas Bankas izdotajā grāmatā “Latvijas Bankai XC” par lata atjaunošanu raksta Kristīne Ducmane.

Savukārt pēc nepilna gada Latvijas iedzīvotāju makos parādījās lati. Kā pirmā 1993.gada 5.martā apgrozībā nonāca piecu latu naudaszīme. Tās vērtība bija 1000 Latvijas rubļi, tātad viens lats bija 200 Latvijas rubļi. Pēc tam apgrozībā nonāca 50 santīmu, viena lata un divu latu monētas.1993.gada jūnijā apgrozība nonāca viena līdz 20 santīmu monētas, 10 un 20 latu naudaszīmes, 1994.gada 2.maijā apgrozībā nonāca 50 un 100 latu naudaszīmes, bet 1998.gada 20.jūlijā apgrozībā nonāca 500 latu naudazīmes.

Plānojot latu izskatu, komisija izvēlējās Valda Ošiņa un Imanta Žodžika izstrādāto banknošu koncepciju, kuras pamatā bija modernās datorgrafikas sniegtās iespējas. Banknotes rotā latviskās vides un garīgās kultūras simboli. Piecu latu naudaszīmes attēlo ozolu, desmit lati – Daugavu, 20 lati – latviešu sētu, 50 lati – buru kuģi, 100 lati – Krišjāņa Barona portretu, savukārt 500 lati – Latviju jaunavas profilu, kas ir pirmās brīvvalsts laikā kaltās piecu latu monētas reversa attēls. Šis jaunavas profils redzams arī visu banknošu ūdenszīmēs. Banknošu reverss raksturo tēvtēvu dienu ritumu un darba soli, arī svētku brīžu noskaņas – redzami sprēslīcas (pieci lati), senlatviešu stopa šķēršu saktas (10 lati), dreļļu rakstu (20 lati), Rīgas ģerboņa (50 lati), Lielvārdes jostas rakstu (100 lati) un bronzas vainadziņu rakstu (500 latu) motīvi.

Banknošu izgatavošanai tika izraudzīts Vācijas uzņēmums “Giesecke&Devrient GmbH”, ar ko līgums tika parakstīts 1991.gada septembrī.

Savukārt santīmu monētas veidoja mākslinieki Gunārs Lūsis, kas veidoja grafisko dizainu, un Jānis Strupulis, kas izstrādāja plastisko veidojumu. Monētas kaltas Vācijas kaltuvē “Bayerisches Hauptmunzamt”.

Monētu veidolam mākslinieks Lūsis izvēlējās latvisko dzīvesziņu apliecinošas vērtības. Vienu, divu, piecu, desmit un 20 santīmu grafiskajā veidojumā mākslinieks vēlējās ietvert rīta, vakara, darba cēliena ideju, bet 50 santīmu un viena un divu latu monētu veidols simbolizē mežu, jūru un zemi. Uz viena līdz 20 santīmu monētām etnogrāfiskās saulītes kā cilvēka mūža rituma līdzgaitnieces savienotas ar pieciem puslokiem, kas simbolizē darba cēlienu. Latviešu tautas eksistences pamatelementus simbolizē priedes stāds (meži, 50 santīmu monēta), lasis (ūdeņi, viens lats) un govs (zeme, divi lati). Visu monētu aversā atveidots Latvijas valsts lielais vai mazais ģerbonis.

1999.gada decembrī tika laista apgrozībā jauna “British Royal Mint” kalta divu latu bimetāla monēta.

Kopš 2001.gada Latvijas Banka laiž apgrozībā īpašas viena lata apgrozības monētas ar ierobežotu tirāžu. Uz pirmās šādas monētas, kas izdota 2001.gadā, atveidots ligzdu veidojošs stārķis. Uz citām īpašajām viena lata apgrozības monētām atainota skudra, sēne, Sprīdītis, Rīgas Sv.Pētera baznīcas torņa gailis, kliņģeris, līgotājs ar Jāņu vainagu, priedes čiekurs, pūcessakta, sniegavīrs, ūdensroze, skursteņslauķis, Nameja gredzens, eglīte, krupis, pakavs, alus kauss, piparkūku sirds, ezis, Ziemassvētku zvaniņi, kokle, bet pēdējā īpašā viena lata apgrozības monēta ir šoruden izdotā Paritātes monēta ar lata un eiro pārejas kursu reversā.

Latvijas Banka izlaidusi arī jubilejas un piemiņas monētas. Latvijas naudas vēsturē pirmās jubilejas monētas (ar divu latu (vara un niķeļa sakausējums), 10 latu (sudraba) un 100 latu (zelta) nominālvērtību) tika izlaistas 1993.gada 10.novembrī, atzīmējot Latvijas 75.gadadienu. Nākamajos gados jubilejas un piemiņas monētas kaltas gan starptautiskās, gan nacionālās monētu sērijās, gan arī kaltas atsevišķas monētas saskaņā ar Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētu izlaides programmu. Šīs monētas guvušas balvas daudzos starptautiskos konkursos un izstādēs.

Par lata stabilitāti rūpējusies Latvijas Banka. No 1994.gada 12.februāra Latvijas Banka noteica nemainīgu lata kursu attiecībā pret Starptautiskā valūtas fonda SDR jeb speciālā aizņēmuma tiesībām, faktiski latu piesaistot SDR valūtu grozam un vēl vairāk stiprinot nacionālās valūtas stabilitāti. Savukārt 2005.gadā Latvijas Banka fiksēja lata kursu pret eiro – viens eiro ir 0,702804 lati.

Lata stabilitāte tika noturēta arī laikā, kad pēc tautsaimniecības pārkaršanas Latvijas ekonomika piedzīvoja spēcīgu kritumu un valsts maksātspējas nodrošināšanai bija nepieciešams starptautiskais aizdevums, bet aizdevēji pieļāva lata devalvācijas iespējas. Tomēr Latvija nepieļāva lata devalvāciju, un valsts krīzi pārvarēja, īstenojot stingru taupības politiku, mazinot izdevumus, paaugstinot nodokļus.

Britu žurnāla “The Economist” redaktors Edvards Lukass latam veltītā publikācijā vērtē, ka Latvijas nacionālā valūta bijusi “cieta kā klints” atšķirībā, piemēram, no tādām bijušajām Padomju Savienības valstīm kā Ukraina, Gruzija, Baltkrievija. “Gandrīz reliģiskā attieksme pret lata stabilitāti atbalso pirmskara republiku, kas turējās pie zelta standarta pat tad, kad Lielbritānija jau to bija atmetusi. Grūtākais pārbaudījums latam bija tautsaimniecības pārkaršanai sekojošais ekonomiskās krīzes laiks, kad valstij bija nepieciešams starptautiskais aizdevums, un viens no tā priekšnoteikumiem bija lata devalvācija. Tomēr Latvija tam nepiekrita. Devalvācija aizslaucītu vidusšķiru un banku sistēmu. Valsts atguva konkurētspēju grūtā ceļā, audzējot produktivitāti, valdībai ceļot nodokļus un griežot izdevumus. Turpinās debates par to, vai citām valstīm būtu jāmācās no šī Latvijā īstenotā krīzes pārvarēšanas modeļa, tomēr Latvijai risks atmaksājies – tā 2014.gadā pievienojas eirozonai kā ātrāk augošā Eiropas ekonomika,” raksta Lukass.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 2014.gada 15.janvārī.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. kaada gan tagad ir atshkjiriiba no PSRS un ES…Latvija nav un nebuus briiva valsts..par ko muusu senči ir ciiniijušies..? konkreeta nodeviiba – Latvijas naudinju – latu iemainiit pret kaut kaadu eiro..un taa pamazaam pazuud muusu simboli..muusu neatkariiba…

  2. man tas eiro Latvija nav vajadzigs!!!novelu lai vins pazud no Latvijas pec iespejas atrak-tikpat atri ka uzradas! lai vinam un tai eiropas savienibai tads pats gals pienak ka rublim un PSRS!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+