Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. septembris, 2014
Drukāt

Lasi žurnālā ” Agro Tops” 2014. gada septembrī

AT_1_VAX-DEC

abonet_pogapirkt_poga

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

Zemnieki cīņā par varu
4. oktobrī Latvijā notiks 12. Saeimas vēlēšanas. Kā allaž kalpot tautai pieteikušies arī zemnieki – gan ar vārdu, gan mazāk zināmi. Agro Topa aprēķini liecina, ka no 1156 kandidātiem, kas pretendē uz iekļūšanu jaunajā Saeimā, apmēram 25 ir dažādu nozaru lauksaimnieki.

Galvenā prioritāte – ilgtermiņa investīcijas
Lai šajā plānošanas periodā saņemtu Eiropas Savienības atbalstu, lauksaimniekam būs jāizvirza mērķi un sasniedzamie rādītāji, kas veicina saimniecības attīstību un konkurētspēju, bet to izpilde tiks kontrolēta, atzīst Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Sadarbību var uzlabot tikai cilvēki, ne likums
Vēl pirms gada grozījumi Medību likumā tika apspriesti ļoti emocionāli, piedaloties arī lauksaimniekiem.Vai pēc Medību likuma grozījumu pieņemšanas lauksaimnieku un mednieku sadarbība kļuvusi sekmīgāka – sarunā ar Valteru Lūsi, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāju.

Lielākie kviešu audzētāji 2014
Šogad jau 25 saimniecības Latvijā kviešus audzēja tūkstoš un vairāk hektāru platībā (pērn tādu bija tikai 19). Lauku atbalsta dienestā šosezon kviešu platības atbalsta maksājumiem pieteica 13 831 lauksaimnieks, kas ir par 387 vairāk nekā 2013. gadā.

Lauka malu un buferjoslu apsaimniekošana
Gan lauka malas, gan buferjoslas ir to ekoloģiski nozīmīgo platību sarakstā, kas ir videi labvēlīgas, tāpēc iekļautas tā sauktajā zaļināšanas programmā saistībā ar platību maksājumiem 2015. gadā.

Dažādas atsauksmes par organisko izvilkumu ietekmi
Organiskas izcelsmes produktu izvilkumu lietošanas efektivitāte atkarīga no devas, veida un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī no augu morfoloģiskajām īpašībām.

Bioloģiskie cietes kartupeļi nodrošina stabilitāti
Varakļānu pagasta zemnieku saimniecībā Dzenīši kartupeļus šogad vāks 5,5 ha platībā, kartupeļiem atvēlētās platības plānots palielināt. Šeit ierīkots arī 14 cietes kartupeļu šķirņu izmēģinājums.

Ar liesmu uz lauka
Pēdējos gadu desmitos, palielinoties vides piesārņojuma riskiem no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, tiek meklētas alternatīvas un laukkopībā pieaug uguns loma. Uguns izmantošana jeb apstrāde ar liesmu pieder pie tā sauktajām termālajām metodēm, un šobrīd augkopībā to plašāk izmanto diviem mērķiem – kartupeļu lakstu iznīcināšanai pirms ražas vākšanas un nezāļu ierobežošanai.

Teļu ēdināšanas menedžments
Jau kopš piedzimšanas teļa ēdināšanai ir būtiska nozīme tālākajā dzīvnieka attīstības periodā. Svarīgi ir veidot pārdomātu teļa aprūpes un ēdināšanas menedžmentu.

Cik maksā telītes izaudzēšana?
Lai palīdzētu piensaimniekiem apzināties telīšu izaudzēšanas izmaksas, LLU mācību un pētījumu saimniecībā Vecauce ierīkots Lopkopības kompetenču centra demonstrējums Dažādas asinības Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnes teļu augšanas un attīstības rādītāju salīdzinājums.

Slaukšana govju piesietās turēšanas kūtīs
Diemžēl pēdējā laikā tikpat kā nekur nevar izlasīt par jaunākajām tehnoloģijām, kas paredzētas fermām ar piesieto govju turēšanu, lai gan tehnoloģisko iekārtu ražojošās firmas tās piedāvā. Šajā rakstā sniegsim ieskatu par slaukšanas iekārtu jaunievedumiem šādām kūtīm.

50 govis nav pat puse slodzes
Neliels, bet izkopts Herefordas tīršķirnes dzīvnieku ganāmpulks pieder dāņu cūkaudzētājam Aleksam Rasmusenam. Viņa šķirnes liellopu audzētava Ezersēta, kas līdz šim vairāk bijusi kā hobijsaimniecība, Latvijas tirgū sākusi piedāvāt pašu izaudzētos vaislas dzīvniekus.

Intensīvā jēru nobarošana
Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes loceklis Kristaps Melbārdis z/s Mežoki audzē Tekselas, Svifteras (Swifter) un Latvijas tumšgalves šķirņu krustojumus. Saimniecība strādā ar konvencionālām metodēm un intensīvi nobaro jērus gaļai, atšķirot tos no mātēm jau pēc divu mēnešu vai 20 kg dzīvsvara sasniegšanas.

Bioloģisko upeņu audzēšana atmaksājas
Dānijas kapitālam piederošā SIA Baltic Berries Rucavā upenes un jāņogas audzē 130 ha platībā, turklāt dara to ar bioloģiskām metodēm. Pavasara salnu dēļ upeņu raža šogad ir trīs reizes mazāka nekā citus gadus.

Tiešās piegādes grupas – iespēja bioloģiskajiem dārzkopjiem
Dobeles novada Penkules pagasta z/s Vizbuļi kopš 2005. gada ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, kas specializējas dārzeņu ražošanā. Bioloģiskās audzēšanas metodes un dzīve saskaņā ar dabu saimniekiem ir arī pārliecība.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+