Latvijā
Sabiedrība

Advokāts: Eksperti atzinuši, ka Rimšēviča lietā publicētā fotogrāfija ir rediģēta un montēta1


Aģentūras “AP” publicētajā fotogrāfijā, kas uzņemta 2010. gada 22. augustā, bet datubāzē “Scanpix” ievietota 2018.gada februārī, redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (otrais no kreisās) un Krievijas Informācijas tehnoloģiju izpētes institūta vadītājs Dmitrijs Piļščikovs (trešais no kreisās). I. Rimšēvičs  žurnālistiem teica, ka Piļščikovu nepazīstot. Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis Valērijs Maligins. Iespējams, attēlā pirmais no labās redzamais vīrietis ir V. Maligins, kurš nu jau ir aizsaulē. “AP” aģentūra Latvijas žurnālistiem apgalvojusi, ka fotogrāfija ir īsta. Latvijas amatpersonas to nemēģina apstrīdēt, bet jautā – kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota.
Aģentūras “AP” publicētajā fotogrāfijā, kas uzņemta 2010. gada 22. augustā, bet datubāzē “Scanpix” ievietota 2018.gada februārī, redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (otrais no kreisās) un Krievijas Informācijas tehnoloģiju izpētes institūta vadītājs Dmitrijs Piļščikovs (trešais no kreisās). I. Rimšēvičs žurnālistiem teica, ka Piļščikovu nepazīstot. Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis Valērijs Maligins. Iespējams, attēlā pirmais no labās redzamais vīrietis ir V. Maligins, kurš nu jau ir aizsaulē. “AP” aģentūra Latvijas žurnālistiem apgalvojusi, ka fotogrāfija ir īsta. Latvijas amatpersonas to nemēģina apstrīdēt, bet jautā – kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota.
Foto – AP/ T T NYHETSBYRÅN/SCANPIX

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvo Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības. Aizstāvība krimināllietā veicot aktīvu darbu, un esot iegūti un prokuroram iesniegti objektīvi pierādījumi, kas, pēc aizstāvju domām, atspēko Rimšēvičam apsūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Kā ziņots, Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti kriminālprocesā, kas pstlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā un kuru iepriekš izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šovasar Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietu izmeklējošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

LA.lv