Advokāts: mediācijas likums nebūs burvju nūjiņa 0
Mediācijas likums nebūt nebūs burvju nūjiņa, kas palīdzēs atrisināt problēmas civillietu izskatīšanā Latvijā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda advokāts Jānis Kārkliņš.
Valdības komiteja ir atbalstījusi Mediācijas likumprojektu, kas paredz vienotu mediācijas modeļu, pamatprincipu un pamatnoteikumu ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā.
Kārkliņš ir skeptisks un netic, ka likums iederēsies Latvijas tiesu sistēmā. “Manuprāt, Latvijā pavisam neliels cilvēku daudzums civillietu risināšanai izvēlētos mediāciju, jo tas nav un arī nebūs mūsu tradīcijās,” teica Kārkliņš. Viņš norādīja, ka Latvijā salīdzinājumā ar ASV, kur mediācija ir populāra, tiesāšanās ir daudz lētāka, līdz ar to cilvēki no ierastā tiesvedības procesa neatteiksies.
Kārkliņš uzsvēra, ka likuma pilnvērtīgai izmantošanai liela loma būs tieši tiesu sistēmai un advokātiem, kas ieguldīs laiku cilvēku izglītošanā, kaut arī tas būs lēns un laikietilpīgs process. “Ja viens no strīdā iesaistītajiem pieprasa zaudējumu piedziņu vai mantas iegūšanu no sava oponenta, tad mediācija neko nelīdzēs, process, gluži otrādi, tiktu novilcināts vēl ilgāk,” secināja Kārkliņš.
“Advokāti pārzina lietas objektīvo pusi un spēj saskatīt trūkumus, kas tiesāšanos padarītu riskantu. Arī tiesneši var mudināt strīdā iesaistītos izvēlēties mediāciju, lai paātrinātu tiesāšanos un noteiktu to kā galveno tiesevedības procesa nodrošinājumu,” uzskata advokāts.
Savukārt advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA pauda viedokli, ka mediācijas likums Latvijas tiesvedībā varētu būt gana pieprasīts, ja cilvēki tiktu labi izglītoti un arī psiholoģiski sagatavoti. “Jāņem vērā, ka mediācijas pamatā procesā iesaistītie oponenti tiek burtiski nostādīti viens otram pretī, lai risinātu pārrunas un meklētu kompromisu,” skaidroja Bitāns.
Viņš piebilda, ka valstij sākotnēji būtu jāiegulda naudas līdzekļi, lai izglītotu gan mediatorus, gan cilvēkus, vismaz sākotnējā līmenī nodrošinot mediatoru pakalpojumus bez maksas.
Kā galveno mediācijas izmantošanas labumu Bitāns minēja iespēju atrisināt jautājumus, ko tiesa nespēj vai kas neapmierina abas puses. “Latvijā civillietu tiesvedības process var aizņemt pat piecus gadus, savukārt ar mediācijas palīdzību iesaistītās puses varētu ātrākā laikā domstarpības atrisināt ar izlīgumu,” atzīmēja Bitāns.
Jautājot, vai mediācijas likums nekļūs vienīgi par formalitāti, kuru neviens nelietos, Bitāns bija optimistisks: “Šādā situācijā būs jāskatās, kādu pozīciju ieņems tiesa – ja tā tiesvedībā iesaistītajiem liks iziet mediāciju, tad klients var pavājināt savas pozīcijas, to neizpildot.”
“Mediācijas likums neapšaubāmi ir nepieciešams, jo tas kalpos kā pilnvērtīgs starpnieks, kas atvieglos tiesas funkcijas,” uz mediācijas likuma vajadzību norādīja arī advokāts Lauris Liepa. Viņaprāt, ar mediācijas palīdzību lietas tiks skatītas pilnībā pēc to būtības, un tās vairs nebūs strīds par iesaistīto pušu principiem un aizvainojumiem.
Lai mediācija kļūtu par funkcionējošu mehānismu tiesvedībā, Liepa pieļāva iespēju mediāciju ieviest kā obligātu procesu, pirms strīdā iesaistītie iesniedz sūdzības tiesā. “Tāpat to varētu pielietot situācijās, kad lietas strīda būtība prasa steidzamus risinājumus,” piebilda Liepa. Mediāciju varētu izmantot ģimenes un komerclietu strīdu risināšanai, kur tā būtu sevišķi efektīva.
Par galvenajiem mediācijas ieviešanas riskiem Liepa nosauca mediatoru iespējamo nekompetenci: “Mediatoram ir jābūt ļoti gudram, izglītotam un galvenokārt uzticamam cilvēkam, uz kuru strīdā iesaistītie paļautos un kurš spētu izlīdzināt cilvēku principiālās domstarbības un nesaskaņas, kas visvairāk ietekmē tiesāšanās procesu.”
Jau ziņots, ka likumprojekts paredz ieviest mediāciju kā patstāvīgu domstarpību risināšanas veidu ar tīrās mediācijas starpniecību, savukārt mediācijas un tiesvedības savstarpējā sasaiste primāri tiks panākama ar tiesas atvasinātās mediācijas starpniecību.
Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.
