Aicina uz morālo izlīgumu 0
Dažādu reliģisko konfesiju, profesiju pārstāvjiem, kultūras darbiniekiem un politiķiem vajadzētu parakstīt vienošanos par morālo izlīgumu.
Tā vakar Rīgas pilī notiekošajā diskusijā “Garīgā dimensija un politika” aicināja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis.
Savukārt Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs diskusijā uzsvēra, ka valodas jautājuma izmantošana politiskiem mērķiem ir amorāla rīcība un grēks.
Stankevičs uzskata, ka līdz šim Latvijā nav bijis “nopietna dialoga” valodas jautājumā, tādēļ tas ir saasināts. Savu pienesumu tam devuši arī politiķi, kas valodas jautājumus izmantojuši politiskiem mērķiem, lai piesaistītu vēlētājus un gūtu lētu popularitāti. “Cilvēku naidošana ir amorāla. Šī [valodas] jautājuma izmantošana politiskā labuma gūšanai ir amorāla, no reliģiskā skatpunkta – grēks,” teica Romas katoļu baznīcas arhibīskaps. Viņš skaidroja, ka attiecībā uz valodu Latvijā tiek piemēroti dubultstandarti, proti, sankcijas tiek ierosinātas par krievu valodas lietošanu, bet netiek vērstas pret, piemēram, zviedru vai angļu valodu. Arī latvieši jūtas apdraudēti, ir uzplēstas padomju laika rētas, un pieaug neuzticēšanās pret krievvalodīgajiem.
Pēc Stankeviča teiktā, tā visa dēļ cilvēkos sakrājas “rūgtums un sašutums”.
“Mums kopīgiem spēkiem jādara viss iespējamais, lai šīs emocijas nomierinātu un nepieļautu konflikta eskalāciju,” teica arhibīskaps, minot, ka abām pusēm jāsēžas pie sarunu galda un jākļūst par sabiedrotajiem “ugunsgrēka dzēšanā”.
Romas katoļu baznīcas arhibīskaps norādīja: pirmais solis no valsts puses krieviski runājošo virzienā varētu būt brīvdienu pasludināšana pareizticīgo Ziemassvētkos, lai “cilvēki sajūtas uzklausīti, nevis tiek dēvēti par okupantiem”. Savukārt krievvalodīgajiem esot jāsaprot, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur latvieši jūtas kā mājās un nevēlas, lai viņiem, līdzīgi kā padomju gados, uzspiež krievu valodu.
Arī Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs atzina, ka brīvdienu noteikšana pareizticīgo Ziemassvētkos liktu krievvalodīgajiem justies saklausītiem.
Savukārt topošās Sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Vladimirs Reskājs (“SC”) norādīja, ka jau tuvākajā laikā komisija skatīs jautājumu par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkos, un pauda cerību, ka šajā jautājumā tiks rasts kompromiss.
J. Rubenis, aicinot parakstīt vienošanos par morālo izlīgumu, uzsvēra, ka tas nebūtu ne politisks, ne reliģisks dokuments, bet tieši morāls dokuments.
“Izlīgums varētu būt sabiedrības brieduma zīme. [..] Es aicinātu atstāt komforta zonu un spert soli jaunā teritorijā,” sacīja Rubenis, bilstot, ka, iespējams, ekonomiskā krīze ir pēdējā iespēja lauzt robežu starp divām kopienām un veidot vienas kopienas valsti.
Sagatavoto dokumenta projektu Rubenis nodeva Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas vadītājam Ilmāram Latkovskim (“VL”/”TB”/LNNK), kurš kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu rīkoja vakardienas diskusiju.
Bērziņš diskusijas noslēgumā atzina, ka šāda Rubeņa “iniciatīva šajā brīdī ir ļoti būtiska”. Arī Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs norādīja, ka svarīgākais pārbaudījums Latvijā ir atrast kopsaucēju daudznacionālas sabiedrības vienotībai. “Valsti veido tās tauta, iedzīvotāji, kuri pārstāv dažādas etniskās kopienas ar savām tradīcijām. Šobrīd valdošā spriedze parāda, cik būtiski ir saskatīt un meklēt iespējas cilvēku apvienošanai, kuri dažādo politisko mērķu dēļ ir sašķelti dažreiz pat naidīgās grupās,” sacīja metropolīts.
Topošās Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Latkovskis uzsvēra: “Latvijai ir vajadzīga jauna garīgā elite!” Deputāts uzskata, ka līdzšinējās politikas iespējas jauna dialoga radīšanai ir izsmeltas. Patlaban esot iespējams radīt tikai vēl “niknākas un trulākas sadursmes” sabiedrībā. Latkovskis aicināja garīdzniekus, zinātniekus, māksliniekus, kultūras jomas pārstāvjus un politiķus iesaistīties valstiskos un neformālos projektos, veidot domubiedru grupas sabiedrības saliedēšanai.
