Latvijā
Sabiedrība

Māris Antonevičs: Vai KNAB grib aizbāzt muti baznīcai?3

Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par iespējamajiem pirmsvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem katoļu baznīcā.

Nav grūti iztēloties, ka tā, visticamāk, nav korupcijas apkarotāju pašiniciatīva, bet gan kādas personas vai grupas sūdzība, uz kuru birojam nākas reaģēt.

Tādas dažreiz tiek iesniegtas arī par medijiem, jo kāds topošais “politiķis” apvainojies, ka viņa partijai netiek dziedātas slavas dziesmas, un savā galvā izdomājis, ka tas noteikti ir “politiskais pasūtījums”.

Diemžēl parasti šādu iesniegumu rakstītāji paliek anonīmi, jo KNAB viņu vārdus neatklāj.

Atliek izlasīt katoļu baznīcas Latvijas bīskapu konferences aicinājumu, kas bijis pamats lietas ierosināšanai, lai ātri vien saprastu, ka pārmetumiem nav pamata.

Tur nav pieminēta neviena partija un neviens kandidāts, ir pieminēti kritēriji. Pat ja kāds tiktu “saaģitēts”, viņam vienalga būtu jāveic pamatīgs pašizglītošanās darbs, lasot partiju programmas un kandidātu intervijas, lai saprastu, kurš šiem kritērijiem atbilst un kurš ne.

Bet vai tad tieši tas netiek sagaidīts no politiski apzinīgas sabiedrības? No šī viedokļa katoļu baznīcas darbības būtu jāslavē, nevis jāizmeklē.

Protams, bīskapi pieturas pie baznīcas deklarētajām vērtībām, bet arī tas taču nav nekas jauns un pārsteidzošs. Būtu dīvaini, ja katoļu baznīca sāktu aģitēt atbalstīt partijas, kas nerespektē ģimenes vērtības vai iestājas par viendzimuma laulībām. Tā ir pavisam citas ievirzes organizāciju prioritāte.

Protams, cita lieta, ja aiz KNAB darbībām nestāv anonīmas sūdzības, bet biroja vadības vai, piemēram, kādas ministrijas izpratne par demokrātiju Latvijā.

Zīmīga ir, piemēram, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča reakcija. Viņš tviterī ievietojis ziņu par sākto pārbaudi un no sevis pievienojis Satversmes 99. panta tekstu: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”

Taču ministrs nav izskaidrojis savu pozīciju, tāpēc te paliek daudz vietas spekulācijām un neizpratnei, kā tad tiek traktēta pēdējā laikā tik bieži piesauktā baznīcas un valsts atdalīšana.

Lai gan tieši ārlietu ministram no savas darba pieredzes būtu labi jāzina, kā ir tad, ja valsts un baznīca nav atdalītas (piemēram, Irānā) vai atdalītas tikai formāli, bet patiesībā darbojas ciešā sazobē (piemēram, Krievijā).

Par Latviju to ne tuvu nevar teikt, savukārt uz baznīcas pārstāvju viedokli par politiskajiem procesiem vairāk tomēr attiecas citētā Satversmes panta pirmā daļa: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.”

Ja tā tiek ignorēta, tad Latvijai draud atslīdēšana trīsdesmit vai vairāk gadu senā pagātnē, kad padomju vara baznīcu uzlūkoja ar īpašām aizdomām.

Te vietā atgādināt, ka Latvijas Atmodas pirmsākumos nozīmīga loma bija ne vien tādām organizācijām kā “Helsinki 86” vai Vides aizsardzības klubs, bet arī luterāņu mācītāju 1987. gadā dibinātajai grupai “Atdzimšana un atjaunošanās”. Grupas kodolu veidoja mācītāji Modris Plāte, Māris Ludviks, Erberts Bikše, Juris Rubenis un citi.

Vēlāk vairāki no viņiem vadīja Latvijas Tautas frontes dibināšanai veltītu dievkalpojumu.

Gan luterāņu, gan citu konfesiju pārstāvji iesaistījās Tautas frontē, bet Juris Rubenis tika ievēlēts LTF valdē un nospēlēja nozīmīgu lomu organizācijas vienotības saglabāšanā.

Tolaik Latvijas neatkarības atbalstītājiem neradās šaubas par baznīcas lomu, un tur neviens nerunāja, ka jāatdala baznīca un valsts (politika). Ja nu vienīgi padomju varas orgāni un propaganda, kam tas, protams neapmierināja. Būtu ļoti nepatīkami, ja KNAB sāktu pārņemt šādas tradīcijas.

Lai kas arī nebūtu pārbaudes iniciatori, iespējams, viņi tomēr ir pārrēķinājušies un var panākt to, ko dažreiz dēvē par “Bārbras Streisandes efektu”.

Amerikāņu aktrise Streisande savulaik bija neapmierināta, ka mazzināmā interneta vietnē parādījies viņas īpašuma attēls, un pielika milzīgas pūles, lai tas tiktu izņemts.

Saistītie raksti

Taču efekts izrādījās pretējs – izcēlās skandāls, par attēlu uzzināja un to steidza apskatīt ļoti daudzi cilvēki, kuriem par tā eksistenci iepriekš nebija ne jausmas.

Arī KNAB aktivitātes var likt katoļu baznīcas aicinājumu izlasīt un tajā ieklausīties daudz lielākam vēlētāju skaitam, nekā tas līdz šim noticis.

LA.lv