Akvārijs ar plēsoņu 0
Pie šīs neparastās radības Olga Gaidamanova un Artjoms Aralkins no Pārogres tikuši pavisam nejauši. Viesojušies pie radiem Ventspilī, kur mājasmātei jubilejā draugi uzdāvinājuši šo dzīvnieku. Dāvana visai neparasta, turklāt saimniecei mājās nemaz nebija liela akvārija, kurā bruņurupucim peldēt.
Toties Olgas un Artjoma mājoklī Ogrē bija akvārijs ar košām zivtiņām. Pāris nolēma – bruņurupucis jauki papildinās zivtiņu saimi. Un ar neparasto radību spainī mēroja tālo ceļu no Ventspils līdz Ogrei.
Kamēr bruņurupucis bija vēl mazs, tas bieži ierakās akvārija smiltīs un it kā rotaļādamies medīja zivtiņas. Bet, kad paaugās, zivtiņas viena pēc otras pazuda tā vēderā. Tikai tad Olga un Artjoms saprata, ka savā akvārijā ielaiduši plēsoņu. Sāka meklēt informāciju internetā un uzzināja, ka šis bruņurupucis jeb Ķīnas trionikss ir agresīvs dzīvnieks. Rokās to labāk neņemt. Tomēr, ja zvērs ar spēcīgajiem žokļiem, kuru malas līdzinās žiletei, kādā brīdī pamanās iekampt pirkstā, roku nedrīkst raut, citādi brūces būs vēl dziļākas. Viegli jāuzsit trioniksam pa degunu, tad tas roku atlaidīs vaļā. Kodieni mēdzot būt tik dziļi, ka jāārstējas slimnīcā.
Atšķirībā no citiem bruņurupučiem Ķīnas trioniksam bruņas ir mīkstas. Tam ir arī garš kakls, garena galva, kas noslēdzas ar kustīgu snuķīti ar divām izteiktām nāsīm. No ūdens trionikss izlien reti. Tur tas var pavadīt līdz pat 15 stundām. Trioniksi ir vieni no retajiem rāpuļiem, kuri elpo ne tikai ar snuķītim līdzīgo degunu, bet arī ar ādu. Pēdu pirkstus savieno peldplēves, kas ļauj veikli peldēt. Ārpus ūdens trioniksu drīkst turēt ne ilgāk par divām stundām.
Jauni trioniksi jābaro katru dienu, pieauguši – 2 līdz 3 reizes nedēļā. Par pieaugušu šo dzīvnieku uzskata no sešu septiņu gadu vecuma. Olgas un Artjoma bruņurupucis ir jau sešus gadus vecs. Tā galvenā barība – jēlas, netreknas zivis, gaļa, liellopu nieres un sirdis vai vistu sirdis. Kā kārumu var piedāvāt vēžveidīgos, gliemežus, garneles, vardītes, kalmāru. Vienā ēdienreizē pieaugušam trioniksam pietiek ar diviem līdz trim 2 – 3 cm lieliem barības gabaliņiem.
Trioniksa turēšanai jāsagādā liels – ne mazāks par 250 litriem – akvārijs ar vāku, kurā iepildīts tīrs ūdens. Tā, tāpat kā gaisa, temperatūrai jābūt no +26 līdz 30 grādiem. Tik liels akvārijs vajadzīgs vienam dzīvniekam. Divus un vairāk trioniksus turēt kopā nemaz nedrīkst – tie viens otru spēcīgi savainos, var pat nograuzt kājas vai nogalināt. Lai gan trionikss lielākoties dzīvo zem ūdens, akvārijā jāierīko arī sauszemes saliņa. Tā īpaši svarīga, ja trioniksus vēlas pārot. Mātīti pie tēviņa akvārijā ielaiž vien uz mazu brītiņu. Tiklīdz pārošanās akts noticis, dzīvniekus nošķir. Olas trioniksu mātīte atstāj uz sauszemes saliņas, vienā reizē izdējot 20 – 70. Pēc 60 – 89 stundām no tām izšķiļas aptuveni 3 cm gari bruņurupucēni. Akvārijā jānodrošina arī ultravioletais starojums, ūdens filtrs un aerācija, kā arī 10 – 15 cm biezā kārtā jāieber smiltis. Tās trioniksam kalpo ne tikai par slēpni, bet arī vietu laika pavadīšanai. Turklāt grunts pazemina trioniksa agresivitāti.
Olga stāsta, ka Ķīnas trioniksi kā mājdzīvnieki pēdējā laikā ir ļoti populāri Maskavā. Tos audzē arī Ķīnā, taču biežāk nevis priekam, bet maltītes gatavošanai. Šo dzīvnieku gaļa esot ne tikai garšīga, tai piedēvē arī ārstnieciskas īpašības. Īpaši populāra ir trioniksa gaļas zupa. Ēdamas arī olas.
 Ķīnas trioniksa: dzimtene – Tālie Austrumi, Ķīna, Dienvidvjetnama, Koreja, Japāna, Taivāna pazīmes – garena galva ar snuķīti, spēcīgi žokļi, mīkstas bruņas vajadzīgs akvārijs ar vāku – ne mazāks par 250 litriem ārpus akvārija nedrīkst turēt ilgāk par divām stundām barība – dzīvas zivis, gaļa, dzīvnieku iekšējie orgāni dzīvo līdz 25 gadu vecumam. |
