Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

Azerbaidžānā vēlēšanu komisija vēlēšanu rezultātus nejauši publicē pat pirms iecirkņu atvēršanas

Foto - RIA ScanpixFoto - RIA Scanpix

Par viņu, kā liecina rezultāti pēc teju visu balsošanas biļetenu apkopošanas, nobalsojuši 84,6 procenti azerbaidžāņu, un tādējādi Alijevs prezidenta amatā pārvēlēts uz trešo termiņu. Otrajā vietā ierindojās opozīcijas virzītais kandidāts Džamils Hasanli, kuru atbalstījuši vien 5,5 procenti vēlētāju. Alijevs par savu uzvaru paziņoja jau tad, kad iecirkņu darbinieki vēl tikai skaitīja vēlēšanās atdotās balsis. Viņš sacīja, ka aizvadītās vēlēšanas bijušas “brīvas un caurskatāmas” un esot “vēl viens solis pretī demokrātijai”. Tiesa, gan Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, gan Hasanli paziņoja, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas un tajās pieļauti nopietni pārkāpumi.

Kļūme netraucē nostiprināt varu


Jau prezidenta vēlēšanu priekšvakarā nekas neliecināja, ka Azerbaidžānā būtu gaidāma sīva spēkošanās par valsts galvas amatu. 51 gadu vecais Alijevs vispār neizvērsa nekādu kampaņu. Viņa atbalstītāji norādīja, ka par prezidentu vislabāk stāstot viņa darbi, nevis reklāmas saukļi un televīzijas debates ar politiskajiem konkurentiem. Tikmēr opozicionāru izvirzītajam kandidātam Hasanli bija visnotaļ ierobežotas iespējas uzstāties ar savu politisko programmu. Pēdējās cerības par godīgām vēlēšanām aizsvēpēja dienu pirms vēlēšanām Azerbaidžānas centrālās vēlēšanu komisijas nejauši nopublicētie sastādītie vēlēšanu rezultāti. Opozīcijas interneta televīzijas “Meydan TV” demonstrētajā fotouzņēmumā no komisijas izveidotās mobilo telefonu aplikācijas bija redzams, ka par Alijevu esot nobalsojuši 72,76 procenti, bet par Hasanli 7,4 procenti vēlētāju. Aplikācijā jau bija uzrādīta arī vēlētāju aktivitāte, kaut iecirkņu durvis vēl nemaz nebija vērušās. Pēcāk gan vēlēšanu komisija taisnojās, ka tie esot pagājušā gada rezultāti. Šāds arguments tomēr kritiku neiztur.

Uz pārkāpumiem norādīja kā Hasanli un citi Alijeva opozicionāri, tā EDSO novērotāji. “Valstī pieļauti masveida pārkāpumi,” uzsvēra Hasanli, kurš atteicies pieņemt vēlēšanu iznākumu. Viņš sarunā ar raidsabiedrību BBC stāstīja, ka viņa kampaņas dalībnieki bijuši aculiecinieki vēlēšanu biļetenu viltošanai. Opozīcija izplatījusi vairākas fotogrāfijas un video materiālus, kuros redzams, kā vieni un tie paši cilvēki vairākkārt dodas vēlēt. “Diemžēl daudzas valdības amatpersonas ir iesaistītas rezultātu falsifikācijā, kļūstot par milzīga nozieguma līdzdalībniekiem,” paziņoja Hasanli. Alijeva politiskie pretinieki viņam pārmet valsts varas sakoncentrēšanu savās rokās, represijas pret politiski citādi domājošajiem, kā arī izplatīto korupciju un no naftas gūto ienākumu nevienlīdzīgu sadali visai sabiedrībai.

Balso par Alijeva 
līdera dotībām


Alijeva politiskie pretinieki arī sūkstās par to, ka pirms vēlēšanām tika aizturēti daudzi opozīcijas aktīvisti. Savukārt cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Human Rights Watch” publicētajā ziņojumā norādīts, ka jau pērn valdība izvērsa pamatīgu cīņu pret pilsonisko sabiedrību un opozīciju, pieņemot vairākus pret politiskajiem disidentiem vērstus likumus. Tā, piemēram, tika pieņemts likums, kas par nesankcionēta mītiņa rīkošanu un piedalīšanos tajā paredz naudas sodu 10 tūkstošu dolāru apmērā.

Kaut arī starptautiskie novērotāji priekšvēlēšanu laiku un pašu vēlēšanu dienu raksturojuši kā apātisku, jāatzīst, ka Alijevs tomēr bauda popularitāti ievērojamā daļā sabiedrības. Kopš viņš mantoja prezidenta krēslu no sava tēva, pēdējo desmit gadu laikā Azerbaidžāna var lepoties ar pakāpenisku dzīves līmeņa paaugstināšanos. Ar naftu un dabasgāzi bagātā valsts kļuvusi par nozīmīgu energoresursu piegādātāju Eiropai. Alijevs spējis pārliecināt vairākas Rietumu valstis par Azerbaidžānas ģeogrāfiskā novietojama izdevīgumu, un virkne starptautisko naftas gigantu, tostarp britu “BP” un amerikāņu “ExxonMobil” ieguldījuši miljardus dolāru Azerbaidžānā, lai piekļūtu tās naftas resursiem.

Ar ASV un Eiropas Savienības atbalstu tika izveidots un 2005. gadā darbu sāka naftas vads, kas melno zeltu Eiropai piegādā caur Gruziju un Turciju, apejot Krieviju. Tieši šo cauruļvadu rietumvalstis uzlūko kā būtisku faktoru enerģētiskās atkarības mazināšanā no Krievijas. “Es balsoju par prezidentu, jo viņš ir cilvēks, kurš pēdējos desmit gados valstī nodrošinājis stabilitāti, un es redzu viņa darbības rezultātus,” sarunā ar raidsabiedrību BBC sacīja Azerbaidžānas iedzīvotājs Iskanders Kerimovs. “Domāju, ka viņš arī nākotnē cītīgi strādās valsts, stabilitātes, miera un labklājības labā.”

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+