ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Krimas aneksiju 1
ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien pieņēmusi Rietumu atbalstītu rezolūciju, kurā nosodīts Krimas referendums par pievienošanos Krievijai un Krievijas īstenotā Krimas aneksija.
Par juridiski nesaistošo rezolūciju balsoja 100 asamblejas locekļi, pret balsoja 11, bet 58 no balsošanas atturējās.
Pirms balsojuma Ukraina, kura izstrādāja šo rezolūciju, aicināja starptautisko sabiedrību to pārliecinoši atbalstīt cerībā šādi mazināt Krievijas agresijas draudus.
“Es esmu pārliecināts, ka spēcīgs balsojumus šodien spēs atvairīt tālākus agresīvus soļus,” norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščicja.
Viņš pauda pārliecību, ka rezolūcijas pieņemšana sūtītu nozīmīgu vēstījumu, ka “starptautiskā sabiedrība neļaus tam, kas noticis Krimā, radīt precedentu tālākiem izaicinājumiem mūsu likumiem”.
Ukrainas iesniegtās rezolūcijas teksts ir līdzīgs ASV izstrādātajai rezolūcijai, kas 19.martā tika iesniegta ANO
Drošības padomei. Krievija toreiz izmantoja savas veto tiesības un šo rezolūciju bloķēja. Ķīna atturējās, un 13 pārējās padomes valstis balsoja par.
Ukrainas izstrādātajā rezolūcijā norādīts, ka 16.martrā Krimā notikušajam referendumam nav likumīga spēka, un valstis aicinātas neatzīt nekādas pārmaiņas Krimas pussalas statusā.
Visas valstis aicinātas atturēties no jebkādiem mēģinājumiem grozīt Ukrainas robežas ar draudu vai spēka palīdzību vai citiem nelikumīgiem līdzekļiem. Visas valstis arī aicinātas uz dialogu krīzes risināšanai.
“Viens mēnesis ir mums dārgi maksājis. Turpmāka bezdarbība var maksāt mums šo organizāciju,” norādīja Deščicja.
ASV pauda atbalstu Ukrainas prasībām un kritizēja Krieviju.
ASV vēstniece ANO Samanta Pauere, uzrunājot asambleju, norādīja, ka ir “ārkārtīgi nomācoši redzēt, kā Krievija turpina rīkoties, it kā ukraiņiem nebūtu likumīgu interešu Krimā”.
Pauere uzsvēra, ka Ukraina pamatoti meklē asamblejas dalībvalstu atbalstu savu robežu aizsardzībai.
Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins savukārt pauda pārliecību, ka Krievijai nav tiesību atteikt atbalstu Krimas iedzīvotājiem, kuri vēlas izmantot tiesības uz pašnoteikšanos.
Viņš uzsvēra, ka Krima “vairākus gadsimtus” bijusi Krievijas daļa un “tikai PSRS patvaļīgais lēmums, atdot to Ukrainai, izjauca šo dabīgo lietu kārtību”.
Jau vēstīts, ka Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Krievijas parlaments pagājušajā nedēļā ratificēja “līgumu” par Krimas aneksiju, un Krievijas prezidents Vladimirs
Putins parakstīja attiecīgu likumu par Ukrainai piederošās pussalas uzņemšanu Krievijas sastāvā.
Starptautiskā sabiedrība ir asi nosodījusi Maskavas rīcību un atteikusies atzīt Krimas aneksiju.
