Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. oktobris, 2014
Drukāt

Aplokšņu algu līmenis Latvijā – augstākais ES (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

11% no visiem darba ņēmējiem Latvijā vismaz daļu savas darba samaksas saņem aploksnē, lēš Kolins Viljamss. Šis rādītājs ir augstākais Eiropas Savienībā un ir trīs reizes augstāks nekā vidējais aplokšņu algu līmenis ES.

Patlaban ēnu ekonomika Latvijā ir 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājis Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesors Frīdrihs Šneiders. Saskaņā ar profesora aprēķiniem, ēnu ekonomika Latvijā pēdējos gados samazinājusies. Lincas universitātes profesora pētījums rāda, ka ēnu ekonomika Latvijā ir nedaudz zemāka kā Lietuvā un Igaunijā. Abās Latvijas kaimiņvalstīs ēnu ekonomika jaunākajā pētījumā tiek lēsta 27,1% no IKP.

Vidējais ēnu ekonomikas līmenis pētījumā iekļautajās 25 Eiropas valstīs tiek lēsts 18,5% no IKP, bet viszemākā ēnu ekonomika ir Austrijā – 7,8% no IKP, Nīderlandē – 9,2% no IKP, Lielbritānijā – 9,6% no IKP.

Lincas universitātes profesora ēnu ekonomikas pētījuma dati atšķiras no Latvijā veiktā Arņa Saukas un Tāļa Putniņa ēnu ekonomikas pētījuma, pēc kura datiem, ēnu ekonomika Latvijā pērn augusi, bet Lietuvā un Igaunijā – samazinājusies. Saskaņā ar Latvijas ekspertu pētījumu pērn Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no IKP, salīdzinājumā ar 2012. gadu augot par 2,7 procentpunktiem.

Šneiders skaidroja, ka pētījumu atšķirības var būt saistītas ar iespējamām izmantoto datu atšķirībām, ar sākuma vērtību atšķirībām, ar atšķirīgām ēnu ekonomikas definīcijam u. c. Profesors atzīmēja, ka viņa pētījumos nav iekļauti dati par krimināli sodāmām darbībām, piemēram, narkotisko vielu tirdzniecība. Pamatā viņš ēnu ekonomiku traktē kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Šneiders arī atzīmēja, ka ēnu ekonomika ļauj cilvēkiem pelnīt un šādi nopelnītie līdzekļi parasti uzreiz tiek iztērēti, tādējādi ieplūstot ekonomikā. Ēnu ekonomikas dati ļauj gūt priekšstatu, par cik lielāks būtu valsts IKP, ja ēnu ekonomikas aktivitātes būtu legālas.

Ēnu ekonomikas iemesli ir gan augsts nodokļu slogs, gan arī cilvēku attieksme, proti, vai tie redz atdevi no nodokļu maksāšanas, vai uzticas valsts spējai nodokļos samaksāto adekvāti izlietot, skaidroja pētnieks.

enuekonomika

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jāmaina nodokļu sistēmu Atbildēt

    Briseles,Māstrihtas,Luksemburgas,Strasbūras,Lisabonas nodokļus Latvijā!

  2. no eu spējīgām zemēm Atbildēt

    Tapēc es vēlos un darīšu Visu, lai pēc iespējas stabilāk ieķertos šajā zemē/valstī, kurā man tagad maksā sākot ar 10.70 eiro stundā. Ir stabilas, garantētas 40 darba stundas nedēļā. Virsstundas ja sanāk, apmaksā 130%. Sestd.darba stundas apmaksā 150%. Un Svētdien 200%. Patīkami ir saņemt stundā, tikko virs 20 eiro. 450-500 euro nedēļā uz rokas garantēti! Un neviens cents nav un nebūs nozagts, izkūpējis mākoņos!!! Pensijai kādreiz naudiņa jau krājas! Ko Latvijā neredzēt, kā Himalaju kalnu virsotnes. No tā paša Brībības pieminekļa!

  3. no eu spējīgām zemēm Atbildēt

    te pat netālu, no Bavārijas, Heineken puses.

    Šitas sabrūvētais Nodokļu, likumdošanas korupcijas purvs Latvijā, Latviešu tautas Labklājību ilgi, jo ilgi neizvedīs ārā uz tīriem ūdeņiem! Latvijā vajag jaunu Likumdošanu! Jaunu, Pilnīgi kontrolējamu, caurspīdīgu Nodokļu sistēmu! Priekš Nodokļu inspekcijas, VIDa, utt. Lai beidzas tie Zelta laiki Nodokļu nemaksātājiem! Kas Pilnībā viņus iznīcinātu! Un kamēr tas nebūs, tikmēr Latviešu zemē, Svarīgākais Neuzbosies! Tā iz Labklājība, iespējas Eiropejiski dzīvot, strādāt, saņemt civilizētu, attīstītu EU valstu algas! Teiksim pēc dažiem gadiem minimālā darba samaksa stundā, Latvijā būtu 7 eiro stundā! Minimālā un ne santīma zemāk!

  4. Mani mulsina darba devēju organizāciju pastāvēšana.Šīm organizācijām varētu būt ļoti negaţīva ietekme uz sabiedrību.Nešaubīgi šīm.organizācijām ir jānes atbildība par zemājām algām un darba spēka aizplūšanu uz ārzemēm,jo algu līmeņi tiek noteikti uz darba devēju vienošanas pamata un to droši vien valsts likumi aizliedz.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+