Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. augusts, 2016
Drukāt

Apņemšanās ir iekaltas akmenī, saka ASV vēstniece, pirms Baidena vizītes Rīgā (10)

LETA/APLETA/AP

Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents Džo Baidens 23. augustā ieradīsies vizītē Latvijā un tiksies ar triju Baltijas valstu prezidentiem. ASV viceprezidentam paredzētas arī divpusējās tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Viesojoties Rīgā, paredzēta arī viceprezidenta publiska uzruna Baltijas valstu iedzīvotājiem. Eiropas vizītes ietvaros no 22. līdz 25.augustam Dž. Baidens apmeklēs arī Turciju un Zviedriju.

Vašingtonas līgums, uz kura pamata ir dibināta NATO 1949.gadā, ir iekalts akmenī, un ASV apņemšanās Latvijas un Baltijas valstu priekšā ir iekaltas akmenī – tas ir tas, ko nosaka NATO 5.pants, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita.

“Šī apņemšanās ir ASV politika kopš 1949.gada, un šajā jomā nav sagaidāmas nekādas pārmaiņas,” norādīja Petita. Viņa gan atturējās komentēt situāciju, ja Republikāņu kandidāts Donalds Tramps uzvarētu prezidenta vēlēšanās, sakot, ka negrib komentēt hipotētiskus scenārijus.

Petita teica, ka arī šajās dienās gaidāmajai ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītei Latvijā galvenais mērķis esot sniegt nepārprotamu ziņu par drošību Latvijai un visiem baltiešiem. Viceprezidents atgādinās Baltijas valstu suverenitātes, teritoriālās integritātes un neatkarības neaizskaramību. Viņš tiksies ar visu trīs Baltijas valstu prezidentiem kopējā samitā, bet papildus arī ar Latvijas prezidentu un premjeru atsevišķi, kā arī sniegs uzrunu tautai.

“Pamatziņa ir: ASV augsti vērtē savas attiecības ar Latviju. Latvija ir tuvs mūsu sadarbības partneris, sabiedrotais un tuvs draugs ASV. Viceprezidents runās par apņemšanās nozīmību NATO 5.panta Vašingtonas līguma ietvaros – kas ir atgādinājums Latvijai, apsolījums Latvijai, ka ASV būs šeit, ja Latvijai to vajadzēs,” komentēja Petita.

Viņa arī ticot, ka šis ir īstais laiks vizītei. Tas noteikts ar nolūku – 23.augustā, kas ir Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas datums, kā arī Baltijas ceļa gadadiena.

“Runājot par lielo bildi – viceprezidents daudz viesojas Eiropā, un šīs vizītes ietvaros viņš dosies arī uz Zviedriju un Turciju. Šī ir apjomīga un nozīmīga vizīte viceprezidentam,” norādīja vēstniece.

Viņa intervijā pauda bažas par situāciju Ukrainā. “Mēs redzam pieaugošu vardarbību Austrumukrainā, patiesībā vardarbības līmenis pašlaik ir augstākais pēdējā gada laikā. Kopš 1.jūlija vairāk nekā 40 ukraiņu karavīri ir nogalināti un vairāki simti ir ievainoti,” bažas pauda Petita.

Viņasprāt, pirmais un svarīgākais ir panākt, lai “karstajos punktos” iestājas konflikta atslābums, tāpat tiekot sagaidīta Krievijas un Krievijas separātistu rīcība, izpildot Minskas vienošanos. Tas jādara visām pusēm.

“Mēs ticam, ka, tikai izvedot spēkus un ieročus no “karstajiem punktiem”, būs iespējams risināt pārējās problēmas. Mēs arī sagaidām brīvas un godīgas vēlēšanas. Ukrainai atkal jāatgūst kontrole pār savām robežām, un pats svarīgākais – mēs sagaidām, ka Krievija un Krievijas separātisti atļaus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājiem monitorēt situāciju,” teica vēstniece.

Pēc viņas vērtējuma, Austrumukrainā ir arī humanitārā krīze, un tāpēc viņa cer, ka Krievija un Krievijas separātisti atļaus piekļūt starptautiskajai humanitārajai palīdzībai tiem, kam tā nepieciešama. Savukārt sankcijas pret Krieviju palikšot spēkā, līdz tiks izpildīta Minskas vienošanās un Krievija pametīs Krimu.

Atbildot uz jautājumu, kam pašreizējā informatīvajā troksnī ticēt un kas ir pamatvērtības, pie kā turēties, viņa norādīja: “Es ticu, ka latviešiem ir jātic Latvijas nākotnei. Jo arī es ticu, ka Latvijai ir sagaidāma lieliska nākotne.”

Viņa vērtēja, ka Latvija ir mērojusi neticamu ceļu kopš neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā.

“Mēs esam redzējuši milzīgu progresu visās jomās. Un es esmu pārliecināta, ka šī izaugsme turpināsies. Latviešiem ir ar daudz ko, tiešām daudz ko lepoties. Kā NATO dalībvalsts, kā Eiropas Savienības dalībvalsts, tagad kā jauna Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts, es ticu, ka Latvijai un latviešiem ir sagaidāma ļoti gaiša nākotne,” norādīja Petita.

Petita ir karjeras diplomāte un kā ASV vēstniece Latvijā ASV Senātā tika apstiprināta 2015.gada jūlijā, bet pie darba pienākumiem ķērās pērn septembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. meli Gebelsa stilā Atbildēt

    Interesanta loģika Kremļa pakalpiņiem. Tātad Krievija, kas karo Ukrainā un uztur karu Sīrijā, arī pati tajā piedaloties, būtu ”miera partija”? Starp citu, arī Gebelss 1939. gada septembrī kliedza, ka ne jau vācieši esot sākuši karu, bet poļi.

  2. vēstures īsais kurss Kremļa meļiem Atbildēt

    Atgādinu aptrakušajiem Kremļa meļiem, kas nav gājuši skolā un viltojuši atestātus, ka pacifisms neglāba ne Eiropu no hitlerisma, ne Klusā okeāna reģionu no japāņu militārisma. ASV izolacionisms, kas līdzinājās Trampa saukļiem, 1941. gada 7. decembrī nepasargāja ASV klusā okeāna floti no sagrāves Perlharborā un tikai laimīgas nejaušības dēļ ostā neatradās amerikāņu aviācijas bāzes kuģi. Agresoram ir jāstājas pretī un, jo ātrāk tas tiek darīts, jo vieglāk izdodas agresoru savaldīt.

    Pacifisti kārtējo reizi uzvedas kā nodevēji un ienaidnieka pakalpiņi. Nav otras tik zemiskas, tik liekulīgas, tik ienaidnieka izmantotas idejas kā pacifisms.

  3. … Bet, vai pats Klintons sava attieciba ka ari sava runa, Riga, 1990’s, nepieradija demokratu un vinu draugu internacionalo draudzibu ta laika krievu ekonomijas elitei, iespejamo paslabumu del … piespiezot latviesus pienemt viltus patriotu un oligarhu parvaldi, sadzivot ar vinu okupantu apspiedejiem un kolonistiem, pat atstat 20 000 armijas virsnieku kadru ta laika Latvija, un konsekventa sodienas Bezabrene … preteji Hagas un Zenevas konvencijam un to noteikumiem!

    … Kadas zinas, vai ASV palidzibu Bezabrenes parkrievosanas potenciala noversanai genocida izskaustai tautai, ka ari visu ES komisaru tai uzspiestai, izglitibas, ekonomisko un kulturalo kludu izlabosanai, nes Bidens, rit … latvietim tik sapigai un nomenaklaturas noildzinatai DDD izbeigsanai … ?!

    … Uzklausisim … !

  4. baidens jāsagaida ar pliku viņa skulptūru, tā ir viņu kultūra, viņam patiks

  5. neļaujieties pievilties Atbildēt

    Ja Amerikā vispār kaut kad ir bijis kaut kas labs un šis labais kaut kādā mērā ir saglabājies, tad tas pašreiz cenšas iemiesoties ASV valsts pārvaldē caur Donaldu Trampu. Tramps ir amerikāņu Putins. Hilarija Klintone savukārt ir visu ASV sliktāko un zemiskāko īpašību iemiesojums. Hilarija Klintone tās ir histērijas, agresija, necilvēcības un karš. Hilarija Klintone tas ir gandrīz vai drošs ASV gals ar lielu varbūtību, ka amerikāņi sev kapā līdzi paraus arī visu pārējo pasauli.

    Kas vēl ir Hilarija Klintone? Viņa ir sava vīra Bila Klintona prezidentūras ārpolitikas kursa dedzīga piekritēja. Šis ārpolitikas kurss izveidojās pēc PSRS sabrukuma, kad ASV kļuva par vienīgo globālo lielvalsti vienpolārajā pasaulē un tas paredz klaju un atklātu ASV nerēķināšanos ne ar vienu valsti savu interešu aizstāvībā visā pasaulē. Ja kāds pretojas, tad tas nepieciešamības gadījumā tiek brutāli apspiests ar spēka palīdzību.

    Klintona laikā šis ārpolitikas kurss savu epogeju sasniedza līdz ar uzbrukumu Dienvidslāvijai un kopš viņa laikiem šāda pieeja ir dziļi iesēdusies un nostiprinājusies ASV militāristu, specdienestu un Valsts departamenta ierēdņu vidū. Visi nākamie prezidenti pēc Klintona realizēja viņa laikā aizsākto ārpolitikas kursu.

    Kas ir Baraks Obama? Viņš ir nemākulīgs un impotents miera un ASV koncentrēšanās uz savām problēmām piekritējs. Bet dēļ savas nespēcības no vienas puses viņš nespēja tā pa īstam realizēt savu politiku, bet no otras puses ārlietas savas prezidentūras pirmā termiņa laikā viņš uzticēja Hilarijai Klintonei, kura aplaimoja pasauli ar “arābu pavasari”, Lībijas izpostīšanu un karu Sīrijā. Hilarijas Klintones ārpolitika radīja lielu daļu to apstākļu, kuru rezultātā Eiropu pārpludināja bēgļu masas.

    Baraks Obama daļēji saturēja un turpina saturēt aptrakušo amerikāņu “kara partiju”’. Ja ievēlēs Klintoni, tad bremzes “kara partijai” zudīs un pat galvenais Klintones konkurents demokrātu vidū Berni Sanders visdrīzāk nespēs apvaldīt trako Hilariju.

    Informācijas aģentūra

    • Kas tā par “Informācijas aģentūru”?

      • neslinko, iegūglē, uzzināsi!

      • skaidrs no šī raksteļa Atbildēt

        Nav informācijas, ir dezinformācija un totāli meli Jozefa Gebelsa stilā. ASV sot aiz gara laika uzbrukusi Dienvidslāvijai, kur nekāda pilsoņu kara nav bijis, etnisko tirīšanu arī nē un Hāgas ribunāls nevienu nav tiesājis. Varbūt tāda ”informācija” iedarbojas uz pilnīgiem idiotiem kā trollis grafists, bet normāli cilvēki tādu uztver ar nosodījumu un izsmieklu. Kremļa trollēni paši ir muļķi un iedomājas, ka varēs nolaist citus līdz savam līmenim!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (7)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+