Pašlaik kā brīvprātīgie Rīgā ir nodarbināti 4,4% aptaujāto senioru, liecina sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” projekta “Būsim aktīvi” laikā veiktais pētījums “Seniori un brīvprātīgo aktivitātes”.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem patlaban nedaudz biežāk kā brīvprātīgie ir nodarbināti seniori vecumā līdz 70 gadiem, sievietes, latvieši, seniori, kuri dzīvo vieni, kā arī respondenti ar aktīvu dzīvesveidu. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka veic brīvprātīgus darbus baznīcā. Baznīcā arī visbiežāk gūta informācija par brīvprātīgā darba iespējām.

Par brīvprātīgo vēlētos kļūt 7,5% aptaujāto senioru. Tātad kopumā brīvprātīgo aktivitātes interesē 11,9% Rīgas senioru.

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Krimināls

VID darbinieki apturējuši noziedzīgu grupējumu, kas darbojās taksometru pakalpojumu jomā

Valsts parāds arvien palielinās, strauji pieaug arī procentu maksājumu apmērs: “Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP”

Dažādās grupās 46% līdz 56% respondentu kā iemeslus tam, kāpēc nevēlas kļūt par brīvprātīgajiem, norādīja intereses trūkumu, nogurumu un vēlmi atpūsties, laika trūkumu vai neatbilstošu veselības stāvokli. Tāpat seniori atbildējuši, ka nekad nav saņēmuši brīvprātīgā darba piedāvājumus vai uzskatījuši, ka nespēs citiem neko piedāvāt, jo viņiem nepiemīt īpašas prasmes.

Vairākums jeb 68% respondentu, kuri nevēlas iesaistīties brīvprātīgo aktivitātēs, atzina, ka nevēlas iesaistīties arī citās senioriem paredzētās aktivitātēs.

Starp nozīmīgākajiem iemesliem, kāpēc seniori kļuva vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, aptaujātie visbiežāk norādīja vēlmi “būt derīgam”, “gūt prieku”, “iepazīties ar cilvēkiem”, “apgūt jaunas prasmes un zināšanas”.

Seniori, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, vēlas palīdzēt citiem senioriem, atbalstīt un palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai strādāt kultūras jomā. Seniori, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, vislabprātāk brīvprātīgā darbu veiktu reizi nedēļā – tā atbildēja 41,2% respondentu, bet 23,5% atbildēja, ka labprāt to darītu reizi mēnesī. Brīvprātīgajam darbam vienas dienas laikā 45,3% respondentu vislabprātāk veltītu vairākas stundas. Salīdzinoši labprātāk seniori, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, brīvprātīgo darbu veiktu kopā ar citiem brīvprātīgajiem.

Biežāk minētās prasmes, kuras seniori vēlētos izmantot brīvprātīgajā darbā, bija bērnu pieskatīšana, kulinārija, teoloģija, mājas uzkopšana, dziedāšana, dzīvnieku pieskatīšana, pasākumu organizēšana, latviešu valodas zināšanas.

Runājot par brīvprātīgā darba atlīdzināšanu, vairāk nekā divas trešdaļas senioru, kuri ir vai vēlas kļūt par brīvprātīgajiem, tika izvēlējušies atbilžu variantus, ka viņi ar šādu darbu vēlētos “redzēt, ka kādu esmu iepriecinājis”, “skaidri redzēt sava darba augļus jeb rezultātu”, “saņemt brīvbiļetes kāda kultūras pasākuma apmeklēšanai”.

42,8% aptaujāto Rīgas senioru visvairāk interesētu Rīgas pašvaldības organizētie kultūras un izklaides pasākumi. 17% līdz 23% senioru interesētu arī ar dažādām interesēm un hobijiem saistīti pasākumi un aktivitātes, piemēram, dārzkopība, rokdarbi, makšķerēšana, izglītojoši un informatīvi pasākumi, lekcijas, kas veltītas veselīgam dzīvesveidam, uzturam, fiziskām aktivitātēm, kā arī pasākumi, kas veltīti veselības aprūpes jautājumiem. Apmeklējot Rīgas domes organizētos pasākumus vai aktivitātes, vairāk par pusi jeb 52,3% aptaujāto senioru priekšroku dotu pasākumiem, lekcijām, nodarbībām, kas nebūtu ilgākas par divām stundām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vairāk par pusi jeb 54,4% aptaujāto senioru neizjūt nepieciešamību pēc sava vecuma cilvēku sabiedrības. Nozīmīgākie informācijas avoti par senioriem pieejamiem pakalpojumiem esot televīzija, kuru minēja 61,4% respondentu, radi, draugi vai ģimenes locekļi – 47,2%, radio – 30,1%, laikraksti – 24,8%, ģimenes ārsts – 21,5%, ziņu portāli internetā – 20,2%. Lielākajai daļai jeb gandrīz 60% aptaujāto senioru mājās ir pieejams gan dators, gan internets. Internetu lieto 58,8% senioru, vismaz reizi nedēļā – 45,2% aptaujas dalībnieku.

Kā aktīvu savu dzīvesveidu, norādot, ka dodas pastaigās, veic fiziskos vingrinājumus vai nodarbojas ar citu hobiju, kas veikts trīs reizes nedēļā, vērtēja 36,2% aptaujāto senioru. 39,6% aptaujas dalībnieku savu dzīvesveidu raksturoja kā drīzāk aktīvu nekā neaktīvu. 24,2% aptaujāto senioru atzina, ka viņu dzīvesveids ir neaktīvs, jo tikai retu reizi viņi dodas pastaigās, veic fiziskos vingrinājumus vai pievēršas kādam hobijam.

“Būsim aktīvi” projekta mērķis ir vecāka gadagājuma cilvēku sociālās izolētības mazināšana ar brīvprātīgo darba palīdzību Igaunijā, Latvijā un Somijā. Pētījums tika veikts 2015.gada nogalē, un kopumā tika aptaujāti 300 vecāka gadagājuma Rīgas iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.