Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. septembris, 2013
Drukāt

Aptauja: LMT un “Lattelecom” apvienošana nodrošinātu izdevīgākas pakalpojumu cenas

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka, apvienojot SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) piedāvātos pakalpojumus vienotā komplektā, to cena klientam būtu izdevīgāka, liecina “GfK CR Baltic” veiktais sabiedriskās domas pētījums.

19% aptaujāto uzskata, ka šādā gadījumā piedāvātā pakalpojumu komplekta cena paliktu nemainīga, savukārt katrs trešais aptaujas dalībnieks (33%) uzskata, ka kopumā telekomunikāciju pakalpojumu cenas Latvijas tirgū šāda uzņēmumu apvienošana neietekmētu. Katrs piektais (22%) norāda uz iespējamu cenas samazināšanos.

Kā galvenos ieguvumus no LMT un “Lattelecom” apvienošanas katrs piektais (19%) aptaujas dalībnieks min uzņēmuma administratīvo izmaksu samazināšanos, kas ļautu samazināt cenas pakalpojumu lietotājam, savukārt 14% norāda, ka būtiski pieaugtu apvienotā uzņēmuma konkurētspēja un vērtība.

Respondenti pie ieguvumiem norādījuši arī ar ikdienas pakalpojumu lietošanu nesaistītus aspektus, piemēram, telekomunikāciju nozares pakalpojumu pieejamības pieaugumu (7%) un investīciju apjoma pieaugumu (5%), kas ir būtisks faktors kvalitatīvu un modernu tīklu un nākotnes pakalpojumu izbūvei, uz ko atsaucas arī nesen prezentētais pasaulē vadošā biznesa konsultāciju uzņēmuma “The Boston Consulting” pētījums par vienoto digitālo tirgu un Eiropas telekomunikāciju uzņēmumu konkurētspēju.

Kopumā pēdējo 12 mēnešu laikā sakaru pakalpojumi Latvijā kļuvuši par 6,8% lētāki, ko ietekmējis mobilo telekomunikāciju un interneta pieslēguma cenu samazinājums, liecina Centrālās pārvaldes dati.

Līdz ar jaunajiem datiem redzams, ka sakaru pakalpojumu cenas turpina kristies – 2012.gada augustā tās bija samazinājušās par 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt 2011.gada augustā par 1,7%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.

“GfK CR Baltic” pētījums veikts interneta vidē no 29. augusta līdz 1. septembrim. Tajā piedalījās 1134 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Elektronisko sakaru operatora “Lattelecom” kapitāldaļas pieder Latvijas valstij – 51% – un “TeliaSonera” – 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder “TeliaSonera”, 23% – “Lattelecom”, 23% – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% – Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.

Kā ziņots, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju patlaban netiek apspriesta LMT un “Lattelecom” privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem. Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un “Lattelecom” ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.

Paredzēts, ka līdz oktobrim tiks sagatavots redzējums par LMT un “Lattelecom” sinerģiju.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Latvijas valdība 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus. Nopietnas sarunas ar zviedru koncernu “TeliaSonera” par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par “Lattelecom” monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.

Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais “Lattelecom” vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.

Valdība noraidīja arī “TeliaSonera” agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par “Lattelecom” un LMT atlikušajām kapitāla daļām.

2011.gada sākumā “TeliaSonera” kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt “Lattelecom” un LMT valsts daļas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+