Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

Ar kooperāciju uz labklājību


Foto no LPKS “Zaļais grozs” arhīvaFoto no LPKS “Zaļais grozs” arhīva

Apvienojušies kooperatīvā “Zaļais grozs”, Vidzemes bioloģiskie lauksaimnieki izmanto ES atbalstu un uzlabo saimniecību darbības rādītājus. 


 

Latvijā, visticamāk, vismazākā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “Zaļais grozs” ir specializējusies bioloģisko augļu, dārzeņu un ogu ražošanā un pārstrādē. Kooperatīvs darbojas kopš 2003. gada, 2009. gadā patentēja savu nosaukumu. Patlaban apvieno 16 bioloģiski sertificētas saimniecības. “Bioloģisko dārzeņu ražošanai pievērsāmies tāpēc, ka bijušā Cēsu rajona teritorijā bioloģiskajiem piena ražotājiem tolaik par piena kilogramu maksāja 3 – 4 santīmus. Nevarējām savilkt galus kopā un kā papildu nozari izvēlējāmies dārzeņkopību, jo dārzeņus laukos audzē katrā saimniecībā,” izvēli pamato kooperatīva vadītāja Ingrīda Vāvere.

“Zaļā groza” saimniecībās ražošanas pamatnozares ir piena lopkopība un gaļas lopkopība. Dārzeņu un augļu ražošana nodrošina papildu naudas ienākumus. Turklāt būtiskus. 2011. gadā visas “Zaļā groza” saimniecības apgrozīja Ls 11 400, bet pērn – Ls 17 000. Izaugsmes tendence vērojama arī šajā gadā un to galvenokārt nodrošina arī ES atbalsts – gan investīciju projektiem, gan kooperatīva ikdienas darbības nodrošināšanai. “Zaļais grozs” ir īstenojis trīs ES projektus programmā “Lauku saimniecību modernizācija”, nopērkot zāles pļāvēju, zāles smalcinātāju un augsnes rušināmo agregātu. “Būdami bioloģiskie lauksaimnieki, varam izmantot vien dabisko mēslojumu, tāpēc zaļmēslojuma gatavošana mums ir ļoti svarīga. ES atbalsts mums palīdz noturēt konkurētspēju, jo produktu cenas Latvijas cilvēku zemās pirktspējas dēļ neatbilst izmaksām,” tā I. Vāvere. Pavisam kooperatīva biedri apsaimnieko 235 ha zemes. Patlaban daudzas kooperatīva saimniecības jau specializējas konkrētu kultūru produktu ražošanā.

“”Zaļais grozs” no Nītaures uz vairāk nekā desmit veikaliem Rīgā un citās pilsētās, kā arī tieši patērētājiem ik nedēļu ved ar bioloģiskajām metodēm audzētus dārzeņus un augļus. Sortimentā ir vairāk nekā 100 produktu. Kopā darbojoties, mums ir lētāki pārdošanas izdevumi, apmaināmies ar jaunāko informāciju un zināšanām. Sabiedrība ir ieguvusi vismaz 16 aktīvus cilvēkus,”

kooperācijas un bioloģiskās lauksaimniecības priekšrocības uzsver I. Vāvere.

Viņa uzsver – kooperatīvs un visa Latvijas lauksaimniecības nozare augtu vēl straujāk, ja labākā kārtībā būtu ceļi. Pērn tieši šā iemesla dēļ neesot izdevies īstenot sadarbības projektu ar Polijas vēstniecību par Polijas tūristu viesošanos “Zaļā groza” saimniecībās.

Jauniešu noturēšanai laukos būtu jāatjauno priekšlaicīgās pensionēšanās programma, kas rosinātu jauniešus agrāk pārņemt vecāku iekoptās saimniecības, spriež I. Vāvere.

Viņa uzskata – citu valstu pieredze rāda, ka tieši pilsētnieku aicināšana uz bioloģiskajām saimniecībām laukos vislabāk izglīto un rosina jauniešus veselīgam zaļajam dzīvesveidam.

Tieši šādu bioloģiskās lauksaimniecības nākotni Latvijā redz arī LPKS “Zaļais grozs” biedri. “Jāatzīst, ka Latvijā jaunā paaudze patlaban aizvien vairāk vērtē uzturā lietojamos pārtikas produktus,” piebilst kooperatīva vadītāja.

Latvijas cilvēki LPKS “Zaļais grozs” balsojumā internetā un ar anketām atzina par vislabāko 2012. gada kooperatīvu mazo kooperatīvu grupā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+