Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūnijs, 2013
Drukāt

Ar moto “pirmo reizi”


Foto - LETAFoto - LETA

XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki daudzējādā ziņā būs īpaši un neparasti – pat lūkojoties visā šo svētku vēstures kontekstā. 


 

Pirmo reizi Dziesmu svētku norisi varēs vērot vidē uz lieliem ekrāniem kā Rīgā, tā novados.

Svētku programmu veido 62 pasākumi, no kuriem vairāk nekā puse ir bezmaksas.

Kopā svētkos piedalīsies rekorddaudz – 40 600 dalībnieku. No Latvijas – vairāk nekā 1600 kolektīvu, tajā skaitā 100 mazākumtautību.

Dziesmu un deju svētki paies lielu jubileju zīmē: komponistam Jāzepam Vītolam – 150, rakstniekam Rūdolfam Blaumanim – 150, dramaturgam Mārtiņam Zīvertam – 110, dzejniekiem Ojāram Vācietim – 80 un Imantam Ziedonim – 80. Visu šo dižgaru klātbūtne atspoguļosies svētku pro-grammā.

Rīgas pilsētvidē pirmo reizi apskatāmas un izmēģināmas Dziesmu un deju svētku “dzīvās” infografikas.

Pirmo reizi “Lattelecom” televīzijā radīts īpašs Dziesmu un deju svētkiem veltīts TV kanāls, kas sešas stundas dienā rādīs gan vēsturiskus materiālus no iepriekšējiem svētkiem, gan arī šā gada svētku aktualitātes.

Koru karos Dziesmu un deju svētku nedēļā sacentīsies 52 Latvijas labākie kori (2008. gadā – 36).

Ikvienam ir unikāla iespēja nosūtīt sveicienu svētku dalībniekiem portālā www.uzgavile.lv

Pirmo reizi radīta bezmaksas aplikācija ar Dziesmu svētku Noslēguma koncerta sadziedāšanās daļas dziesmu tekstiem.

Pirmo reizi Dziesmu svētkos 20 pūtēju orķestri muzicēs Rīgas baznīcās.

Pirmo reizi pūtēju orķestriem būs savs īpašs gājiens svētdien, 7. jūlijā, kurā piedalīsies apmēram tūkstoš pūtēju, kas gājienā ies nevis pa kolektīviem, bet instrumentu grupām. Iespējams, iekļūsim Ginesa rekordu grāmatā.

Pirmo reizi tiks pasniegtas desmit Dziesmu un deju svētku Lielās balvas labākajiem kolektīviem.

Četri ārvalstu vieskolektīvi no Japānas, ASV, Gruzijas un Austrijas apguvuši visu Noslēguma koncerta repertuāru un piedalīsies kopkorī.

 

Pirmoreiz radīta zīme “Skaņu vijums vainagā”, kurā iedziedāti jau 40 tūkstoši zīmju.

Pirmo reizi svētku laikā Rīgas ielās brauks Dziesmu svētku tematikā apgleznots tramvajs, kurā atskaņos iedziedātus pieturvietu nosaukumus.

Pirmo reizi Dziesmu svētkus ieskandēja Latvijas dzelzceļa stacijās un braucot ar bānīti Gulbene–Alūksne.

Pirmo reizi svētdien, 30. jūnijā, īpašu Dziesmu svētku karogu pacels ikvienā Latvijas apdzīvotā vietā, no kuras kaut viens dalībnieks mēro ceļu uz Dziesmu svētkiem Rīgā.

Pirmo reizi Dziesmu svētku gājiena skatītājiem izveidota īpaša tribīne ar 250 sēdvietām par Ls 30.

Pirmo reizi nākamā diena pēc Noslēguma koncerta un sadziedāšanās nakts svētku dalībniekiem ir brīva. Lai to izmantotu, darba devējam jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Darba devējs tiesīgs prasīt, lai brīvdiena tiktu atstrādāta vēlāk.

Un vēl daži iztēli rosinoši neparastumi

32 miljoni – šogad iestādīts tikpat daudz jaunu koku, cik dejotāji liks soļus deju lieluzvedumā “Tēvu laipas”.

Kilometri, ko mēro autobusi, pārvadājot svētku dalībniekus, ir pielīdzināmi 93 Latvijas perimetriem.

Ķeguma HES 40 sekundēs saražo tikpat elektroenerģijas, cik dejotājs gatavojoties svētkiem – 871 kW.

Ja noslēguma koncertā izdziedātos vārdus saskaitītu kopā, ar tiem varētu aizpildīt 12 Dainu skapjus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+