Foto – Valdis Semjonovs

Arboristu meistarklase 0

Dabā koks ļoti labi iztiek bez cilvēka palīdzības un pats izveido gan stumbru, gan stabilu vainagu. Nonācis homo sapiens radītā vidē, koks var apmulst – izvērst pārāk plašu vai pārlieku šmaugu vainagu, kam lielākā vējā lūst zari, vai arī kuplā lapotne kļūst traucējoša. Tad talkā nāk profesionāli koku kopēji – arboristi.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Bulduru Dārzkopības vidusskolas audzēkņiem arboristu meistarklase notika gadskārtējās Profesijas dienās. Tās organizēja dārzu veidošanas un kopšanas skolotāja Nensija Priedīte un mācību priekšmeta Mašīnas un mehānismi apstādījumiem skolotājs Kaspars Vēveris.

17. aprīlī skolas parkā Latvijas Kokkopju – arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Neilands (arī viņš pats ir arborists, Bulduru Dārzkopības vidusskolas absolvents) stāstīja un kopā ar SIA “Labie koki” speciālistiem rādīja, kā pareizi novērtēt koka kvalitāti un sakopt tā vainagu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Topošajiem parka dārzniekiem un stādu audzētājiem bija iespēja izmēģināt profesionāļu darba rīkus un speciālo ekipējumu, ar kura palīdzību arboristi gluži kā alpīnisti uzkāpj lielos kokos, lai veidotu vainagus vai vienkārši nogrieztu kādu vēja aizlauztu zaru.

Vispirms topošie parka dārznieki sakopa vainagus aplī stādītām, pareizi veidotām liepām, kam regulāri ik gadu apgriež jaunos, tievos zariņus. Taču kopā ar sertificētiem koku kopējiem nācās labot arī kļūdas, precīzāk – to sekas. Platlapu liepas nebija veidotas kādus 10 – 12 gadus, to nedrošie zari drīz vien apdraudētu gājējus un ēkas.

 

Pareizi un nepareizi

Rīgā, Jūrmalā un citās pilsētās ik uz soļa redz koku nepareizas apgriešanas piemērus. Kad liepa sasniegusi dižu augumu un sāk traucēt elektrības vadiem vai kam citam, to nežēlīgi apzāģē pēc telefona staba vai kāda cita tikpat nožēlojama fasona. Piesmietais koks no mizas pumpuriem dzen atvases, taču tās nav izturīgas un vējā lūst. Pēc kādiem desmit gadiem, kad atvases sasniegušas 10 – 15 cm diametru, apzāģē atkal. Lielās brūces ir ideālas vietas, kur ieperināties patogēniem mikroorganismiem.

Ja vēlas samazināt dabiski ieprogrammēto koka augstumu un veidot vainagu, piemēram, 3 m augstumā, tas jāsāk darīt laikus, kad kociņš ir trīsmetrīgs, nevis trīsstāvu mājas augstumā. Arboristi kategoriski iebilst pret lielu koku auguma samazināšanu, kad nozāģē galotni un zarus rokas resnumā. Ja griezuma diametrs ir tikai pāris centimetru, koks brūci aizaudzē pats. Turpretī, ja griezuma diametrs ir liels, koks agrāk vai vēlāk sāks trupēt un aizies bojā. Ja koks sākts veidot, tas jādara ik gadu vai vismaz reizi divos gados. Saprotot, ka šie darbi prasa naudu, pilsētā labāk stādīt zemāka auguma kokus, piemēram, Zviedrijas pīlādzi.

Reklāma
Reklāma

 

Kādus darbus veic arboristi?

Vainaga sakopšana – saīsina nesamērīgi lielos sānzarus, izgriež slimos, aizlūzušos vai citādi bojātos zarus. Izgriež tos, kas konkurē ar galotni, lai vēlāk neveidotos dubultstumbrs.

Vainaga retināšana – lai koks laistu cauri gaismu un vēju, izgriež lielu daļu zaru, parasti ne resnākus par 5 centimetriem. Tā izveido optimālu skeletzaru struktūru, un koks kļūst stabils.

Vainaga pacelšana – nozāģē apakšējos zarus, kas varētu traucēt gājējiem vai transportam. Šo darbu uzsāk jau kokaudzētavā, izgriežot zarus, kuru diametrs nepārsniedz 1,5 cm. Apstādījumos zarus griež jauniem kokiem, kam tie nav resnāki par 3 cm diametrā.

Vainaga samazināšana – to veic, saglabājot dabisko formu. Zarus (vēlams ne resnākus par 5 cm) nogriež līdz stumbram vai resnākam zaram, vai arī saīsina līdz mazākam sānzaram, kura diametrs nepārsniedz trešdaļu no nogriežamā zara resnuma.

Vainaga savilkšana – platu un nestabilu vainagu var savaldīt, izmantojot speciāli šim nolūkam izgatavotas atsaites.

 

Aprīkojums un darba drošība

Kokkopji strādā ar profesionāļiem domātiem japāņu firmas “Silky” rokas zāģiem. Tie koksni griež kā sviestu! Asmens ir no ļoti kvalitatīva tērauda, nav jāasina. Ja tomēr nolietojas, var nopirkt jaunu asmeni. Ļoti noderīga ir zāģa maksts, ko var piestiprināt pie jostas. Kāpjot kokā, var brīvi darboties ar abām rokām, nav jādomā, kur likt zāģi.

Šos zāģus veikalos nepārdod, taču, ja ļoti nepieciešams, varat painteresēties SIA “Labie koki” birojā (tas atrodas Rīgā, Skolas ielā 21 – 513, mob. 22030909), cena – sākot no 42 latiem.

Arborista aprīkojums ir klinšu kāpēja cienīgs – dažādas virves (drošības virve, piekļuves virve, darba virve), karabīnes, kambija aizsargs ar karabīnēm (lai kokam nenobrāztu mizu), kāpšanas radzes, arborista sedli, kā arī darba aptieciņa, ko nēsā līdzi. Galvā jābūt ķiverei, kājās velk speciālus apavus. Pilns ekipējums kopā maksā ap 1000 latiem.

Ja strādā ar motorzāģi, drošībai jāvelk zāģētāju bikses un zābaki, jāliek ķivere ar sejas sargu un austiņas.

 

SVARĪGI

• Pavasarī, sulu cirkulācijas laikā, noteikti nedrīkst apgriezt stipri sulojošus kokus – kļavas, bērzus, riekstkokus. Ja vajag nozāģēt kādu zaru, to var darīt vēlāk, pēc lapu plaukšanas. Pārējo lapu koku un krūmu apgriešana jāpabeidz, līdz sāk briest pumpuri.

• Atcerieties: ja esat sākuši veidot vainagu, lai kokam vai krūmam piešķirtu noteiktu formu, tas būs jādara katru gadu!

• Lai liepas izskatītos patiešām sakoptas, jānogriež arī sakņu atvases ap stumbru.

 

 

Daži ieteikumi mazdārziņos

• Egļu dzīvžogu labāk apgriezt, kad temperatūra ir pāris grādu zem nulles, tad tās nesveķo. Skujeņiem zarus nedrīkst saīsināt vairāk par trešdaļu.

• Pavasarī droši var apgriezt klinšrozītes, spirejas un citus košumkrūmus, kas veido ziedus uz kārtējā gada dzinumiem.

• Ceriņiem un filadelfiem (jasmīniem), kā arī citiem dekoratīviem krūmiem, kas zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, pavasarī ieteicams izgriezt tikai vecos, bojātos, liekos, krūmu pārlieku sabiezinošos zarus un nevajadzīgās sakņu atvases. Ja apgraizīs visus zarus, šovasar ziedu nebūs!

• Lai atjaunotu spožo klinteņu dzīvžogu (parasti stāda kapos), vislabāk krūmus nogriezt gandrīz līdz zemei, un virsū uzbērt komposta kārtu. Klintenes dzīs jaunos dzinumus un izskatīsies tā, it kā būtu iestādīts jauns dzīvžogs.

• Ogu krūmiem – jāņogām, upenēm un ērkšķogām – vecos, resnos zarus izgriež līdz zemei. Jaunie zari dos lielāku ražu, izretinātais krūms saņems vairāk saules, bet vējš pasargās no sēnīšu slimībām un puvēm.

• Vīnogas apgriež rudenī pēc lapu nobiršanas. Pavasarī apgriezti augi stipri sulo un novārgst. Ja nepieciešams, kādu dzinumu varēsiet nogriezt tikai pēc Jāņiem.

• Ja rožu dzinumi ir apsaluši (melni), tos nogriež līdz veselajam, zaļajam posmam vai izgriež līdz zemei. Iespējams, ka rozes dzīs jaunos dzinumus no snaudošajiem pumpuriem, kas atrodas virs augsnē iegremdētās potes vietas. Tējhibrīdu un floribunda grupas rozes zied uz jaunajiem šā gada dzinumiem, turpretī vīteņrozes un krūmrozes – uz pērnā gada dzinumiem. Ja tās nāksies apgriezt līdz zemei, izdzīvojušās šovasar priecēs tikai ar lapu zaļumu…