Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Arī direktoriem jāmācās

Šādu “Direktoru klubu” nodibinājusi programma “Iespējamā misija”, kas līdz šim bija vairāk pazīstama ar jaunu, veiksmīgu cilvēku piesaistīšanu skolotāja darbam. Direktoru apmācībai nolemts pievērsties tāpēc, ka labākas izglītības kvalitātes priekšnoteikums ir pastāvīga un atbildīga skola ar spēcīgu vadību, kas spēj radīt un īstenot skolas vīziju, kā arī piesaistīt spēcīgus kadrus – skolotājus.


“Iespējamā misija” aptaujājusi programmas dalībniekus, kuri strādā vai ir strādājuši par skolotājiem, lai noskaidrotu, kas traucē pedagogiem pilnvērtīgi strādāt. Atklājies, ka skolās nenotiek sadarbība skolotāju starpā, daudzi skolas vadības izvirzītie mērķi un pieņemtie noteikumi ir tikai deklaratīvi un reāli netiek īstenoti. Pat mazāk nekā piektā daļa aptaujāto skolotāju atzina, ka viņu skolā pastāv sistēma, pēc kuras vērtēt katra skolēna mācīšanās vajadzības un noteikt katram skolas bērnam piemērotākās mācību metodes, kā arī konstatēt un palīdzēt skolēniem risināt mācīšanās problēmas. Tikai puse skolotāju apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai viņi saņem adekvātu atbalstu no skolas vadības ar mācību procesu saistītu problēmjautājumu risināšanā.

“Iespējamās misijas” attīstības vadītāja Zane Oliņa jau vairākkārt uzsvērusi, ka izglītības kvalitātes celšanai nepietiek tikai ar skolotāju profesionalitātes celšanu, jo svarīgāk ir izglītot skolu direktorus, jo tieši no viņiem atkarīga skolas darbība. Tā kā skolas vadīšanai vajadzētu būt daudz kopīga ar veiksmīgu uzņēmumu menedžmentu, nolemts, ka “Direktoru klubā” par savu pieredzi stāstīs dažādu uzņēmumu vadītāji. Kluba pirmajā tikšanās reizē direktori tikās ar augsta līmeņa “Swedbank” darbiniekiem. Iecerēts, ka nākamajos pasākumos pieredzē dalīsies “Statoil”, “Ernst&Young” un citu uzņēmumu vadītāji.

Iecerēts, ka “Direktoru kluba” tikšanās notiks trīs reizes semestrī un katras sarunas laikā direktoriem jācenšas rast jaunas idejas, ko ieviest skolas dzīvē.

 

Viedokļi

Ko guvāt pirmajā “Direktoru kluba” sanāksmē, un ko vēlaties uzlabot savā skolā?

Ojārs Bicāns, Cēsu 2. pamatskolas direktors:

“Pašlaik izglītības sistēmā jāievēro ļoti daudz normatīvu, jāraksta daudz pārskatu un jāuzņem daudz pārbaudītāju. Pārāk daudz jāpievēršas papīriem, tāpēc skolas vadība bieži vien zaudē redzējumu, kurp būtu jāvada skolas kuģis, un tas sāk dreifēt. Nepieciešams atgriezties pie skolas kā organizācijas vadīšanas.

Saņemot uzaicinājumu uz “Direktoru klubu”, sapratu, ka klubs var palīdzēt man attīstīties kā skolas direktoram. Turklāt tur mūs nevedina uz sacensību, bet gan sadarbību un attīstību. Skola lielā mērā ir slēgta vide, nu būs iespēja regulāri tikties ar kolēģiem no citām skolām. Skolai tiešām ir liela līdzība ar uzņēmumu – mums ir savi klienti, savs budžets, savi darbinieki.

 

Skolai ir nepieciešama vīzija. Mūsu skolai ir jauna ēka, kurā ienācām pirms pieciem gadiem. Tad noteicām mērķi apdzīvot telpas, veidot skolēniem patīkamu vidi. Tagad skaidrs, ka tas ir paveikts – ir jānosaka jauni mērķi.

 

Runājot par “Iespējamās misijas” atklātajām problēmām skolās, jāsaka, ka esam centušies panākt labāku sadarbību starp skolotājiem, taču tas vēl ir ceļš, pa kuru jāturpina iet.”

 

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore:

“Pēc tikšanās direktoru klubā esmu pat mazliet laimīga, jo satikos ar līdzīgi domājošiem kolēģiem no dažādām Latvijas skolām. Runājoties ar “Swedbank” pārstāvjiem, tiešām saskatīju ļoti daudz līdzīgā skolā un uzņēmumā. Sapratu, cik svarīga ir vadītāja loma un ka būtiski, cik ļoti skolas vadītāja vērtības un mērķi saskan ar visas skolas vērtībām un mērķiem. Guvu grūdienu strādāt ar sevi. Guvu arī daudz jaunu ideju darbam.

Jau līdz šim esam domājuši, kā skolā veidot radošu un skolēniem interesantu vidi, klubā guvu apliecinājumu tam, ka tas tiešām ir svarīgi. 25 skolas darbinieki arī mācās kursos, kur uzzinām daudz jauna par vērtībām. Tā ka domāju, – esmu jau bijusi uz pareizā ceļa. Dalība klubā būs vēl viens grūdiens šo ceļu turpināt.

Esam apzināti domājuši, kā skolā veicināt skolotāju sadarbību. Taču skolā strādā 85 skolotāji, cilvēki ir dažādi, un sadarbību turpinām uzlabot.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+