Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. novembris, 2012
Drukāt

Arī “Vienotība” atbalsta tautības ieraksta tiesības

Foto - LETAFoto - LETA

Šķiet, ka uzvarēsim. Jo pēc Nacionālās apvienības uzstājīgā, atkārtotā priekšlikuma pagājušās nedēļas Saeimas sēdē nu jau deputātu vairākums nolēma tautības ieraksta lietu pasēs nodot attiecīgās komisijas apspriešanai. Tā vajadzīga pirms lemšanas Saeimas sēdē.

 

Saprotams, ka tautības ieraksta atjaunošanas iespējas pretinieki komisiju var izmantot savās pret interesēs. Tomēr man šķiet, ka komisijas slikts lēmums šoreiz neatturēs Saeimas vairākumu atjaunot cilvēktiesības pasē ierakstīt savu tautību. Protams, lēmuma izpildei ceļā liks dažādas viltības un, es teiktu, pat nelietības. Par to jau pārliecinājāmies, kā mūs mēģināja atbaidīt ar stāstiem par tautības ierakstiem Staļina vai Hitlera laiku pasēs. It kā tiem būtu kāds sakars ar mūsdienu Latvijas cilvēku vēlēšanos oficiāli apliecināt savu tautību, nacionālo piederību.

Atšķirībā no iepriekšējā balsojuma šoreiz nacionāļu priekšlikumu atbalstīja “Vienotība” pilnā sastāvā (bez J. Lāčplēša un J. Reira, kas nebalsoja) ar Solvitu Āboltiņu un Dzintaru Ābiķi priekšgalā. Visi zatlerieši atkal balsoja pret, no šīs partijas vienīgā deputāte, kas atbalstīja priekšlikumu, bija Inga Bite. Tas vēlēšanās jāatceras. Tāpat, ka pret balsoja visa Urbanoviča frakcija – t. s. “Saskaņas centra” deputāti.

Tautības ieraksta tiesības izrādījās jūtīgas cilvēktiesību un pašcieņas tiesības. Tās neizdevās nostumt prom no acīm kā “tīri tehnisku ceļošanas dokumenta” jautājumu. Dažādi politiski autori liekulīgi brīnās, kāpēc līdzpilsoņi jūtīgi un neatlaidīgi rūpējas par dzimtās valodas un tautības apliecinājumu.

Man šķiet, ka ne bez iemesliem. Nešaubos, ka viens no tiem ir šā gada 18. februāra valsts valodas referendums, kas apliecināja faktu, ka patlaban jau vairāki simti tūkstoši pilsoņu ir gatavi Latvijā par valsts valodu ieviest krievu valodu. Vai – nupat Lāčplēša dienas karaspēka parāde tika translēta krievu valodā. Kāpēc? Pat Urbanoviča k-gs teicis, ka tas nebija vajadzīgs. Dzejniece Liāna Langa “NRA” intervijā saka (un vai tikai viņa vien?): “Man arī radās neizpratne par Lāč-plēša dienas parādes tulkošanu krieviski, vai mēs ar to cenšamies augstprātīgi parādīt, ka cittautieši nevar apgūt mūsu, latviešu, valodu, vai arī izdabājam tiem, kuri tiešām latviešu valodu apgūt negrib. Jebkurā gadījumā – nožēlojami.” (“NRA”, 16.11.)

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+