Mobilā versija
+0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
17. novembris, 2017
Drukāt

Ārzemēs svinēs 18. novembri un stāstīs par latviešu valodas nozīmību (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Elīna Pinto

Piektdien, 17. novembrī, iezīmējot Tēvzemes nedēļu, Luksemburgas latvieši aizsāk Latvijas valsts simtgadei veltītu semināru ciklu vecākiem, vecvecākiem un topošajiem vecākiem “Latviešu valoda pasaulē un manā ģimenē”, informē Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.

Pirmo semināru ievadīs profesores Inas Druvietes lekcija, un tai sekos diskusija par to, kāpēc bērnam mācīt latviešu valodu un veicināt tās lietošanu, dzīvojot ārvalstīs un daudzvalodīgās ģimenēs. Diskusiju vadīs Austrālijā dzimusī Eiropas Komisijas tulkošanas nodaļas vadītāja Valda Liepiņa.

Semināra mērķis ir informēt par latviešu valodas vietu un nozīmību pasaulē, kā arī iezīmēt galvenos motīvus latviešu valodas saglabāšanai un pilnveidošanai ģimenēs, kur latviešu valoda nav vienīgā saziņas valoda.

Pasākumā piedalīsies arī Luksemburgas latviešu sestdienas skolas “Strops” vadītāja Ieva Freija-Pekati, Elīna Pinto un Luksemburgas Universitātes profesors un daudzvalodības eksperts Tils Dembeks, kurš pats brīvi pārvalda latviešu valodu.

“Eiropā mītošo latviešu bērnu un jauniešu vidū satraucoši strauji krītas latviešu valodas prasmju līmenis. Aktīvi norit diasporas skoliņu darbs, taču tās apmeklē tikai 5% no visiem bērniem. Atslēga uz to, cik veiksmīgi un ilgi bērni uzturēs latviešu valodas zināšanas, ir tieši vecāki, ģimene, – kuri nereti neapzinās ieguvumus, ko mūsu valodas apguve nes gan bērniem, gan ģimenei kopumā,” skaidro Pinto.

Turpmākie semināri sniegs praktiskus padomus un problēmsituāciju risinājumus, lai daudzvalodīgā vidē veiksmīgi saglabātu latviešu valodu saziņā ar mazākajiem ģimenes locekļiem. Balstoties uz diskusiju materiāliem, plānots veidot arī audiovizuālus klipus sociālajiem tīkliem, kuros sasniegt tos vecākus citās valstīs, kuri klātienē semināros piedalīties nevar.

Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar starptautiskajām latviešu diasporas pārstāvniecībām un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu organizē virkni pasākumu Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Šo pasākumu mērķis diasporas latviskās identitātes un saiknes ar Latviju saglabāšana un veicināšana, vienlaikus stiprinot sadarbību arī citās jomās. Līdz pat 2019. gadam teju visos kontinentos norisināsies vairāk nekā 50 dažāda mēroga pasākumu, lai svinētu latvietību un lai demonstrētu, cik daudzveidīga var būt latviskā kultūras identitāte.

Bet jau šogad vienlaikus notiks dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē, liecina Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) apkopotā informācija.

PBLA Latvijas filiāles vadītājs Jānis Andersons, skaidroja, ka vairāki pasākumi ir vērsti uz to, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē un iepazīstinātu ar mūsu kultūras un uzņēmējdarbības sasniegumiem.

Sākot no 18. novembra, Amerikas latviešu apvienības (ALA) izkārtojumā izstāde “Treasures of Latvia” jeb “Latvijas dārgumi” uzsāks ceļu pa ASV latviešu centriem. Izstādē ietverti stāsti par uzņēmējiem, kas 2013. un 2015. gadā saņēmuši eksporta izcilības balvu no Latvijas eksporta veicināšanas kustības “The Red Jackets”. Valsts svētku nedēļas nogalē izstāde būs skatāma Vašingtonā, Sanfrancisko, Čikāgā, Mineapolē un Ņūdžersijā.

“Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, mēs vēlējāmies parādīt Latviju kā mūsdienīgu, inovatīvu un talantiem bagātu zemi, kas spēj dot pienesumu pasaulei. Tieši tāpēc izstāde ir angļu valodā, lai mēs iespējami plašākai auditorijai varētu demonstrēt Latvijas radošos talantus un uzņēmēju sasniegumus,” teica ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe.

Bet 2016.gadā Melburnā, Austrālijā, aizsākās akcija “Latvijas karoga ceļš”, kurā īpaši uzausts Latvijas karogs un īpaša valsts simtgades vēstījuma grāmata ceļo pie latviešu kopienām visā pasaulē. Atpakaļ Latvijā karogs nonāks nākamā gada novembrī, taču šogad 18.novembrī to varēs godināt un atstāt savus novēlējumus varēs latviešu kopiena Islandē. Akcija norisinās sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju, PBLA, Eiropas Latviešu apvienību un Amerikas Latviešu jaunatnes apvienību.

Savukārt Austrālijas latviešu kopienu ar īpašu svētku uzrunu sveiks eksprezidents Valdis Zatlers. Svētku viesi katru gadu izvirza LAAJ prezidijs un pavalstu jumta organizācijas, notiek balsojums, lai noteiktu, kuru aicināt. Zatlera vizītei Austrālijā ir paredzēta plaša programma.

“Tā kā mums 18. novembris nav brīvdiena, tad svētkus svinam visa mēneša garumā un tā, lai visām latviešu kopienām būtu iespēja dzirdēt un satikt goda viesi. Zatlera kungs ar svētku uzrunu “Latvija un latvieši pasaulē” sveiks tautiešus astoņos Austrālijas latviešu centros, ar lekciju angļu valodā uzstāsies Austrālijas galvaspilsētā Kanberā, tiksies ar Austrālijas politiķiem, baltiešu kopienām un medijiem,” pastāstīja Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) vadītāja Kristīne Saulīte.

Bet pēc Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības aicinājuma vecākā ārpus Latvijas darbojošās deju kopa “Kamoliņš” un folkloras kopa “Dūdalnieki” jau no 9. novembra līdz pat 21. novembrim viesojas Novaodesas un Ižuī pilsētās Brazīlijā. Abas Ziemeļanglijas latviešu mākslinieciskās kopas uzstāsies, vadīs un piedalīsies diskusijās par folkloru un dzīvi diasporā un kopā ar Brazīlijā dzīvojošiem tautiešiem atzīmēs Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienu 18. novembrī.

Savukārt Latviešu centrā “Bērzaine”, kas atrodas Freiburgā, Vācijā, 18. novembrī tiks izrādītas dažādos laikos tapušas latviešu filmas visai ģimenei. Tikmēr Beļģijā latviešu kopienu svētkos sveiks Latvijas vēstniece Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā Ilze Rūse, Latviešu biedrības Beļģijā valdes priekšsēdētāja Laura Gailīte. Vakara īpašais viesis būs mūziķis Andris Kivičs. Uzstāsies arī “Briseles Latviešu koris” Gitas Pāvilas vadībā un Briseles latviešu bērni. Būs arī bērnu zīmējumu konkursa “Man Latvija ir visskaistākā” apbalvošanas ceremonija, svētku kūka un foto stūrītis.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tādas “latviešu valodas” nemaz neeksistēja, tā ir mākslīgs lingvistisks veidojums iesiets latīņu alfabētā. Nevienam no naciķiem pat prātā neienāk veikt valodas reformu un pāriet uz latgaļu valodu, kā valsts valodu.

  2. Skaisti vārdi, bet tai pašā 18. novembrī nekas nenotiek un, būsim godīgi, neviens neko nesvin. Valstssvētku pasākumi tiek rīkoti citos datumos. Līdz ar to tieši 18.tajā nekādas svētku sajūtas šeit nav.

  3. Nācija iznīkst kā prūši Atbildēt

    Tufta lai izceltos ar latviskumu

  4. Kamēr latviesu sievietes tik daudz precēsies ar nelatviešiem, un nesapratīs savā apziņā, ka latviešu nācijās nākotnei ir jāprecas ar latvieti ne sveštautieti, situācija labāka nepaliks. Viņas visas ir ierakstāmas zināmā mērā kategorijā – zudušās latvietes Līdz ko latvietes ārpus LV apprecas ar cittautieti, varbūtība, samazinās vismaz par 50%. Tiek uztaisīts viens internacionālis, kam ir samazināta latviskā identitāte. Kādu latvisko identitāti var mācīt tēvs, ja viņam nekādas jēgas nav par to.

  5. Kamēr latviesu sievietes tik daudz precēsies ar nelatviešiem, un nesapratīs savā apziņā, ka latviešu nācijās nākotnei ir jāprecas ar latvieti ne sveštautieti, situācija labāka nepaliks. Viņas visas ir ierakstāmas zināmā mērā kategorijā – zudušās latvietes Līdz ko latvietes ārpus LV apprecas ar cittautieti, varbūtība, samazinās vismaz par 50%. Tiek uztaisīts viens internacionālis, kam ir samazināta latviskā identitāte. Kādu latvisko identitāti var mācīt tēvs, ja viņam nekādas jēgas nav par to.
    Citāts tālāk no Elīnas Pinto viņa min -ģimene – kāda latvietība var ieaudzināta, ja māte ir tikai latviete, nelatviskā zemē. “Eiropā mītošo latviešu bērnu un jauniešu vidū satraucoši strauji krītas latviešu valodas prasmju līmenis. Aktīvi norit diasporas skoliņu darbs, taču tās apmeklē tikai 5% no visiem bērniem. Atslēga uz to, cik veiksmīgi un ilgi bērni uzturēs latviešu valodas zināšanas, ir tieši vecāki, ģimene, – kuri nereti neapzinās ieguvumus, ko mūsu valodas apguve nes gan bērniem, gan ģimenei kopumā,” skaidro Pinto.

Draugiem Facebook Twitter Google+