Foto – Shutterstock

Elīna Pinto: No atgriešanās attur nedrošība par nākotni 17

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija paziņoja, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijas darba tirgū pietrūks 35 000 darbinieku – jau tagad 40% uzņēmēju esot grūti nokomplektēt darbinieku sastāvu, un lielākoties tiek piesaistīti viesstrādnieki. Vai ir pamats cerēt, ka daļa latviešu, kas devušies strādāt uz ārzemēm, atgriezīsies Latvijā un vismaz daļēji varētu glābt situāciju? Pārdomās dalās Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto.

VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lasīt citas ziņas

Lielākā vērtība – drošība

Jau gandrīz piecpadsmit gadus Latvijā ik mēnesi vai reizi divos ierodos caur lidostu. Ievelkot plaušās malku Rīgas gaisa, ikreiz sajūtu mulsinošu piesardzību: lai cik pazīstama būtu skaistā valoda un ainava, nekad nevari būt drošs par to, kas tevi sagaida. Avīžu virsrakstos un cilvēku sejās mijas veiksmes stāsti un drāmas, reformas un fiasko. Šķiet, ka drošs Latvijā vari būt tikai par to, ka nekas nav drošs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču laikmetā, kad robežas ir caurstaigājamas, principi – konvertējami, un informācija – neviennozīmīga, vislielākā vērtība ir tieši drošības sajūtai. Tā arī ir atbilde uz jautājumu: “Kas pēc 5 – 10 gadiem dzīvos un strādās Latvijā?” Tie būs cilvēki, kuri šeit jutīsies drošāki par savu un tuvinieku priekšdienām nekā citviet. Arī vairākums mūsējo ārvalstīs saka – lai cik grūti bijis visu sākt no jauna nepazīstamā vidē, viņiem tur ir pārliecība par stabilu, cilvēka cienīgu nākotni.

Emigrācija daudziem ir izvēle starp pazīstamu nedrošību savā valstī un nepazīstamu drošību ārvalstīs. Visus nevar un nemaz nevajag noturēt Latvijā, bet demogrāfijas svaru kausus tomēr var līdzsvarot. Tam vajadzīga uzdrīkstēšanās plānot ilgtermiņā, praktiski soļi un atvērtība domāšanā. Tālredzīga stratēģija tiesiski un sociāli atbildīgai ekonomikas izaugsmei nu vairs nav tikai skaisti vārdi, bet gan Latvijas izdzīvošanas jautājums. Visupirms tā ir vajadzīga tepat Latvijā, un pat bez īpašām privilēģijām mudinās atgriezties arī lielāku daļu aizbraukušo.

Izaugsmes baušļi Latvijai

Nosakot ilgtermiņa prioritārās nozares ekonomikā, mēs radītu skaidrāku spēles laukumu pieredzējušu profesionāļu, investoru un darbinieku piesaistei. Tas ļautu koncentrēt arodskolu un universitāšu piedāvājumu, radot jauniešos ticību, ka mācības būs jēgpilns ieguldījums darba gaitām Latvijā. Es redzu šādas stratēģijas augļus Luksemburgā, kur dzīvoju.

Izveidojot dažus spēcīgus un plānotspējīgus reģionus ar jaunajai realitātei atbilstošu transporta tīklu, tie veiksmīgāk piesaistītu jaunas ģimenes, uzņēmējus un brīvo profesiju pārstāvjus. Kamēr valsts pieņem un atceļ reemigrācijas plānus, atsevišķas pašvaldības un uzņēmēji ir pierādījuši, ka atgriezties motivē personisks uzaicinājums strādāt kopīgas vīzijas īstenošanai.

Drošības sajūta nav tikai darbavieta. Nostiprinot likuma varu un veidojot tīru politiku, mēs motivēsim Latvijā palikt vai atgriezties jaunos un izglītotos cilvēkus. Viņi statistiski visvairāk aizbrauc no koruptīvi tendētām valstīm Austrumeiropā – un tā ļauj šādām sistēmām atkal izplesties.

Ar progresīvu nodokļu sistēmu, pieejamu veselības aprūpi un labi kalibrētu sociālo nodrošinājumu mēs veidotu solidārāku, veselāku un ilgtermiņā konkurētspējīgāku sabiedrību. Tas, ciktāl valsts šodien grib un spēj parūpēties par senioriem vai sociāli mazaizsargātajiem, ir arī darbaspējīgo nākotnes drošības mēraukla un faktors lēmumā par atgriešanos vai ģimenes pieaugumu.

Ir laiks iztīrīt likumus no skabargām, kas kavē diasporas mājupceļu. Eiropas Savienība ir atvērusi Latvijas robežas virzienā uz ārpusi, bet mūsu pašu valstsvīri var tās atdarīt plašāk arī otrā virzienā – iespējams, ar jaunu Mobilitātes likumu. Tas nozīmētu, piemēram, ļaut ģimenēm pieteikties bērnudārzu rindās vēl pirms atgriešanās Latvijā, nenoteikt daudzkārt augstāku īpašuma nodokļa likmi aizbraucēju mājvietām Latvijā, jo šobrīd tiek piemērots līdz pat septiņām reizēm lielāks NIN tiem, kas nav deklarēti pašvaldībā, un diasporai piederīgie nedrīkst būt deklarēti Latvijā. Tāpat tas nozīmētu atvieglot ārvalstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšanu Latvijā tādās profesijās kā inženieris, arhitekts un mediķis. Tas nozīmētu, atgriežoties dzimtenē, aizsargāt ārvalstīs nopelnīto pensiju minimumu tā vietā, lai tam piemērotu “reemigrācijas nodokli”. Līdz ar atgriešanos tik daudzie Eiropā mītošie Latvijas pensionāri atvestu arī investīcijas savos novados un stiprinātu savu bērnu un mazbērnu saikni ar Latviju.

Ja vēlamies, lai mūsu aizbraucēji brauktu atpakaļ, svarīga ir vide, kurā iejusties var arī viņu bērni un citu tautību dzīvesbiedri. Tieši aizspriedumi vai pat neiecietība pret citādo no atgriešanās attur tik daudzus latviešus, kas ģimeni izveidojuši ārvalstīs. To var risināt ar valodas apguves un darba iespējām, bet arī vienkārši katram no mums esot atvērtam daudzveidīgākai latvietībai nākotnē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
Lasīt citas ziņas
Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu
Roberts Zīle: Pat pārdodot mazākus apjomus, Krievija tagad nopelna vairāk. Iespējams, ka jau gada beigās viss iesaldētais tiks atgūts
Jana Bunkus: Kariņš un viņa ministri ir augstākās raudzes politiķi, taču sabiedrības sašķeltību rada “twitter ballītes” pēc MK sēdēm
Attālināto mācību turpināšanu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām atzīst par atbilstošu Satversmei
Rīgas dome apsver visus padomju armijas pieminekļa nojaukšanas variantus, arī spridzināšanu
15:30
Roberts Zīle: Pat pārdodot mazākus apjomus, Krievija tagad nopelna vairāk. Iespējams, ka jau gada beigās viss iesaldētais tiks atgūts
14:49
Sestdien Latvijā gaidāms vēss laiks un īslaicīgs lietus
14:45
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
“Lai ir ekonomiskā aktivitāte!” Kilbloka par to, kāpēc svarīgi samazināt PVN
Labība kā ierocis: “Odesas ostas elevatori ir pilni eksportam sagatavotiem pērnā gada ražas kviešiem”
Kas Latvijā nosaka degvielas cenas? Skaidro eksperts
Zaporižjā raķešu apšaudēs sagrauts 121 nams
“Dažiem tauku saturs kā krējumam!” Uztura speciālistes Lizetes Pugas padomi, izvēloties bezpiedevu jogurtu
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
ASV domnīca: Krievijas karaspēks gatavo “trešo aizsardzības līniju”
“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota
Miris grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Dzidra, Dzidris, Gunita un Loreta – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Viss, kas jāizdara – jāaiziet un jāpaņem. Zvaigznes ir tavā pusē! Horoskopi 27.maijam
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
Ļoti gardi! Sparģeļu un zirņu biezzupa
VIDEO. Kaut kas vēl nebijis! “Bermudu Divstūris” apvienojas dziesmā ar estrādes dīvu Olgu Rajecku
“Slimīgi greizsirdīgs un kontrolējošs”: vēl viena Holivudas aktrise tiesā sniegusi neglaimojošus faktus par kopdzīvi ar Džoniju Depu
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps