Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. maijs, 2012
Drukāt

ASV vēstniece: mums ir svarīgi, ko domā latvieši

garbere1_vs_5

“Ja kādam ir šaubas par Latvijas nākotni, viņam jāapsēžas ar Latvijas jauniešiem, kam ir tik daudz enerģijas un labu domu par savu valsti,” teic ASV ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere, kura jūlijā beigs pildīt savus pienākumus Latvijā.

 

– Kā jūs vērtējat savu laiku vēstnieces amatā?

– Latvijas un ASV attiecības ir ļoti labas, un tās kļūst dziļākas. Šogad palika 20 gadi, kopš Latvijas Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar Mičiganas nacionālo gvardi, un ir aizraujoši palūkoties, kā attiecības attīstījušās. Latviešu un Mičiganas nacionālās gvardes karavīri plecu pie pleca karojuši Afganistānā, un latviešu karavīri ir glābuši saviem ASV cīņubiedriem dzīvību. Latvija ir viena no sešām NATO dalībvalstīm, kas piedalās zemes uzbrukuma termināļa projektā (JTAC), kas ir ļoti nepieciešama militārā spēja NATO. Kādreiz Latvijas karavīri bija apmācāmie, bet tagad Libērijā kopā ar Mičiganas gvardes karavīriem darbojas kā instruktori. Otra lieta, ko vēlos uzsvērt, ir ekonomiskās attiecības. Manā laikā Latvija spējusi palielināt eksportu uz ASV, mēs arī esam to spējuši, bet mazliet mazāk. Trešā būtiskā lieta ir kontakti starp cilvēkiem. Būtisks ir Baltijas–Amerikas brīvības fonds – tā īstenotajās programmās esmu satikusi daudz iedvesmojošus jaunus latviešus. Ja kādam ir šaubas par Latvijas nākotni, vajag apsēsties un parunāties ar viņiem, izjust viņu enerģiju. Vēstniecībā darbojas arī jauniešu padome, un arī viņiem ir pozitīvs skatījums uz Latvijas nākotni. Tomēr tās nav tikai runas, bet ir arī rīcība. Baltijas–Amerikas brīvības fonda grupa nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar zaļo enerģiju un sociālajiem medijiem.

– Kādi bija jūsu izaicinājumi šajā amatā?

– Būtiskākais bija ekonomiskā krīze. Mēs esam lepni par Latviju, kā tā tikusi pāri krīzei. Jūsu valstij bija jāpieņem dažādas ekonomiskās izvēles, kas Latvijas tautsaimniecību padarījusi vairāk konkurētspējīgu. Vēstniecība ekonomiskās krīzes laikos palīdzēja veidot ekonomiskās attiecības. Jāatceras, ka lielākais daļu turētājs Starptautiskajā valūtas fondā ir ASV. Mēs bijām iesaistīti Starptautiskā aizdevuma vienošanās sagatavošanā, ASV nacionālās bankas speciālisti konsultēja Latvijas amatpersonas par “Parex bankas” reformu un nekustamā īpašuma kredītiem.

– Esat iemācījusies latviešu valodu un sacījusi, ka tagad labāk saprotat latviešus. Kā tas izpaužas?

– Jūs uzdevāt jautājumu pagātnes formā, taču… es vēl nejūtos, ka esmu iemācījusies latviešu valodu, es to vēl mācos (saka latviski). Pirms intervijas man bija valodas mācībstunda. Valoda ir logs uz kultūru. Biju patīkami pārsteigta par jūsu valodu, piemēram, man patīk, ka jūs sakāt – “lasīt ogas”, angļu valodā tāda izteiksme nav iespējama. Dabas motīvs ļoti spēcīgi jūtams latviešu valodā. Jums ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar kokiem, kā Ozols un Bērziņš. Daba ir būtiska Latvijas kultūras daļa, piemēram, bērzs ir daļa no latviešu dvēseles.

 

Angļu valoda ir daudz tiešāka, taču latviešu valodai ir daudz nianšu, to var just ar darbības vārdu priedēkļiem (uzskaita), kas piešķir papildu nianses. Iespēja sazināties ar cilvēkiem latviski ir liela vērtība. Ikdienā arī cenšos lietot latviešu valodu.

 

Mans vīrs bija patīkami saviļņots, ka veikalā varēju sarunāties un iebilst kasierim.

– Mācoties valodu, jūs arī izpratāt latviešu domāšanu?

– Neesmu latviete, taču varu lūkoties no amerikānietes perspektīvas. Viena lieta ir saprast valodu, bet cita – kultūru. Protams, saprotu arī Latvijas bagāto un sarežģīto vēsturi.

– Mūzikas ierakstu gada balvas pasniegšanas ceremonijā jūs kopā ar vēstniecības darbiniekiem uzstājāties ar priekšnesumu latviešu valodā. Kādas bija sajūtas?

– Pirms gatavošanās bija neliels izbīlis, taču uzstāšanās laikā tas pārgāja, turklāt mūs auditorija uzņēma ļoti silti. Uzstāšanās bija notikums, kuru es nekad neaizmirsīšu. Pēc tam sociālajos tīklos daudzi izteica savu cieņu, un tas palīdzēja mūsu attiecības vēl vairāk padziļināt. Taču vēlos arī uzsvērt, ka daļa no vēstniecības darbiniekiem mācās krievu valodu, jo ar Latvijas krieviem vēlamies runāt tieši. Ir labāk, ja viņi uzzina informāciju no ASV amatpersonām, nevis avotiem Krievijā.

– Diplomātiskajās aprindās esat ieguvusi slavu kā vēstniece, kas ļoti aktīvi komentē Latvijas iekšējos jautājumus

– Latvija darbojas NATO un ir arī dalībvalsts Eiropas Savienībā, kas ir dinamiskākā ekonomiskā savienība pasaulē. Mums ir svarīgi, ko domā latvieši. Esmu arī daudz ceļojusi pa Latviju. ASV daudzi domā, ka viss notiek tikai Vašingtonā vai Ņujorkā. Līdzīgi reizēm ir Latvijā. Taču, ja runāsiet ar cilvēkiem Balvos vai Gulbenē, redzēsiet citus skatpunktus.

– Kādi ir jūsu iespaidi par cilvēkiem Latvijas laukos?

– Apzinos, ka Latvijai nepieciešams panākt, ka cilvēki paliek Latgalē, un jūsu valdība jau dara šīs lietas labā. Viens no, manuprāt, iespaidīgākajiem biznesa inkubatoriem darbojas Balvos. Mani iedvesmoja tajā darbojošos uzņēmēju radošums. Tajā bija uzņēmējs, kas par ES naudu restaurē mājas, bija arī interesanti jaunie uzņēmēji, kas nodarbojas ar apgaismošanas tehnikas ražošanu un apskaņošanu.

 

Idejas un izaugsme būs arī Latvijas laukos – ja cilvēki vēlas tur dzīvot, tad viņiem dzīve tur ir iespējama. ASV ir cilvēki, kas neredz sev nākotni lauku apvidos, taču tagad lielu nozīmi spēlē modernās tehnoloģijas, kuras var palīdzēt cilvēkiem palikt. Līdzīga dinamika vērojama Latvijā, kur lauku reģioni ir ļoti dažādi un tiem ir daudz ko piedāvāt.

 

– Kā ASV lūkojas uz integrācijas politiku Latvijā?

– Vienai no būtiskākajām vērtībām sabiedrībā jābūt tolerancei. Latvijai bijusi sarežģīta vēsture, taču starp dažādām sabiedrības grupām jābūt patiesam dialogam. Ir svarīgi, ka dažādas sabiedrības grupas cita citā ieklausās. Valsts spēks parādās tās daudzveidībā. Latvijas cilvēkiem ir plašas daudzvalodu spējas – gan latvieši, gan krievi ir labi izglītoti un prot vairākas valodas. Savukārt krievu valodas referendums bija zīme par Latvijas demokrātiju, ka jums ir dinamisks politiskais process. Manā dzimtajā Kalifornijas štatā arī bieži notiek referendumi, pat vairāk nekā citos ASV štatos.

– Attiecībā uz Krieviju no ASV prezidenta Baraka Obamas esam dzirdējuši atslēgas vārdus “pārstartēšanas politika” un vēlāk arī nejauši izskanēja frāze “elastīga pieeja”. Kā tos atšifrēt Latvijai?

– ASV uzskata, ka no sadarbības ar Krieviju iespējams panākt, ka pasaule kļūst stabilāka, turklāt ieguvums būs arī ASV sabiedrotajiem, kas ir Latvija, piemēram, jau tagad jūsu valsts gūst labumu no dalības Ziemeļu apgādes tīklā (NDN). Attiecībās ar Krieviju vēlamies uzsvērt pozitīvās lietas, taču ASV nemaina savas vērtības un principus, strādājot kopā. Tagad esam arī spējuši panākt jaunu “Start” līgumu par kodolieroču arsenāla samazināšanu.

 

Krievija drīz tiks uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā, no kā iegūs arī Latvijas uzņēmēji un ekonomika. Tajā pašā laikā mēs kritizējam Krievijas attieksmi Sīrijas jautājumā un arī par atsevišķiem notikumiem Krievijā, kas saistīti ar demokrātijas attīstību. Pārstartēšanas politika balstīta uz kopēja darba principu ar Krieviju.

 

– Kas būs jūsu vērtīgākās atmiņas no Latvijā pavadītā laika?

– Man ir bijis gods un privilēģija būt par vēstnieci valstī, kas ir uzticams ASV sabiedrotais, un esmu šeit silti uzņemta. Esmu izjutusi Latvijas dabas burvību. Biju uz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Kādu dienu ceru atgriezties, kad Latvijā būs Vispārējie dziesmu un deju svētki. Mana meita savukārt piedalījās koru pasākumā Daugavpilī, kas viņai bija būtiska pieredze.

– Ko jūs zināt par nākamo ASV vēstnieku Latvijā Marku Pekalu?

– Viņš ir mans bijušais priekšnieks. Viņš bija lielisks priekšnieks.

 

M. Pekala ir ļoti gudrs un ir eksperts 
Austrumeiropas un Krievijas lietās. Pirms desmit gadiem viņš strādāja vēstniecībā Tallinā. Viņš ieklausās argumentos. Domāju, ka viņam būs aizraujoši strādāt Latvijā. Un viņu mēs varēsim saukt par aktīvu vēstnieku, vairāk nekā mani (smejas).

 

Es atgriezīšos darbā ASV Valsts departamentā Vašingtonā.

– Jūs esat tikusies arī ar Latvijas politiķiem. Piemēram, daudz tika apspriesta jūsu viesošanās pie “SC” līdera Jāņa Urbanoviča viņa mājās Latgalē.

– Novērtēju viņa sirsnīgo ielūgumu, taču tā bija daļa no lielāka brauciena. Man bijuši seši braucieni uz Latgali un Urbanoviča kungs man izteica ielūgumu. Esmu tikusies ar visu politisko partiju pārstāvjiem, vai tas būtu “SC”, ZZS, “Vienotība” un Zatlera Reformu partija. ASV runā ar visiem.

– Kuluāros bija dzirdamas runas, ka ASV bijusi interese par valdību Latvijā, kurā būtu arī “SC”.

– Mēs bijām ļoti konsekventi – ASV bija gatavas strādāt ar jebkuru valdību, kas rastos koalīcijas veidošanas procesā. Tagad esam ļoti priecīgi par valdību, kas izveidojās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+