Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. oktobris, 2014
Drukāt

Pļaviņš: Šoziem Turcijas čempionātā nespēlēšu

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Mārtiņš Pļaviņš atšķirībā no iepriekšējiem četriem gadiem šoziem vairs nespēlēs Turcijā un, sākot ar janvāri, tepat mājās cītīgi gatavosies pludmales volejbola nākamajai sezonai, kurā viņa līdzšinējo pārinieku Aleksandru Soloveju būs nomainījis Hermans Egleskalns.

Turku intrigas

“Tagad laiku veltu ģimenei un vingroju – vasarā problēmas sagādāja mugura un celis, tāpēc jānostiprina muskulatūra, saites. Novembra vidū kopā ar Haraldu Regžu piedalīšos Austrumeiropas pludmales volejbola čempionāta pēdējā posmā, bet tikai tāpēc, ka tas notiks pašu mājās un neprasa lielu gatavošanos,” man stāsta Mārtiņš Pļaviņš.

Šogad vēl būs četri Pasaules kausa izcīņas “Open” posmi, kuros varētu pelnīt reitinga punktus. Taču visi notiks ārpus Eiropas, un 29 gadus vecais volejbolists atzīst, ka nav tādā fiziskajā formā, lai varētu cīnīties par augstākajām vietām, tādēļ nav iemesla uz tiem doties.

Iepriekšējos četrus gadus Pļaviņš piedalījās Turcijas pludmales volejbola ziemas čempionātā un pārī ar mājinieku Muratu Giginoglu izcīnīja trīs zelta medaļas un vienu sudraba. Viņš labprāt turpinātu sadarbību, taču turkiem ir savas intrigas: “Viņiem izveidojusies laba komanda – Giginoglu pārī ar Volkanu Gogtepi veiksmīgi startēja vairākos turnīros, “Grand Slam” posmā Brazīlijā bija piektie. Nacionālā federācija uzstāj, lai viņi arī ziemā spēlētu kopā. Mans klubs “Halkbank” to nevēlas un protestējot šoziem vispār nepieteiks komandu.”

Ziemā viņš trenēsies Latvijā: “Līdz jaunajam gadam bez iespringuma, bet tad sāksies cītīgs darbs. Tam, ka izjuka Turcijas variants, ir arī vairāki plusi – visu laiku būšu kopā ar savu treneri Aigaru Birzuli un varbūt tā pat izdosies labāk sagatavoties.”

Cerības bija lielākas

Londonas olimpisko spēļu bronzas laureāts Pļaviņš joprojām ir īstā pārinieka meklējumos. Pērn ar Jāni Pēdu viņam saspēlēties īsti neizdevās. Pavasarī it kā piekrita Egleskalns, taču viņu pārtvēra treneris Raimonds Vilde klasiskā volejbola izlasē, kurai bija laba iespēja kvalificēties Eiropas čempionāta finālturnīram. Pavasarī izskatījās, ka no defekta sanācis efekts, jo Mārtiņš ar Aleksandru Soloveju aizvadīja vairākus labus turnīrus, tostarp ar uzvaru “Open” posmā Krievijas pilsētā Anapā. Tomēr turpinājums izpalika, sezonas rangā – 26. vieta un šķiršanās.

“Bijām uzcerējuši ko vairāk. Sākām labi, bet sezonas vidū iekritām bedrē un ārā netikām. Varbūt treniņu procesā bija kādas kļūdas un nākotnē kas jāmaina, lai varētu spēlēt stabilāk. Sezonas sākumā uzvarējām stipras komandas, bet pēc tam zaudējām tādām, kurām nedrīkst zaudēt, un emocionāli nosēdāmies,” spriež Pļaviņš.

Viņš uzskata, ka 23 gadus vecais Solovejs var spēlēt visaugstākajā līmenī, tikai “jāspēj spert pussolīti uz priekšu, jāuztrenē fiziskais”. Viens no iemesliem, kāpēc neizdevās paveikt iecerēto darba apjomu treniņos, bija Aleksandra vairākkārt pamežģītā potīte. Ar šo problēmu jātiek galā ziemā.

Aigars Birzulis domā, ka Mārtiņš spēlē tikpat labi kā pirms pāris gadiem. “Man pašam sarežģīti spriest. Spēlēt ir grūtāk, jo agrāk visi uz mani servēja, bet tagad – minimāli. Līdz ar to es nejūtos tik labi, kā spēlējot ar Jāni Šmēdiņu,” norāda Pļaviņš. “Zinu, ka varu labāk. Analizēju spēles un redzu, ka kļūdos tur, kur agrāk nekļūdījos. Nesanāk spēlēt tik atbrīvoti, jo katrs punkts nāk ar lielu saspringumu.”

Kopā ar treneri viņš nolēmis vēlreiz uzmeklēt Hermanu Egleskalnu, kurš otro sezonu spēlē klasisko volejbolu Francijas komandā “Chaumont”. Lai gan nopietnā līmenī Egleskalns pludmalē nav spēlējis, pašam esot liela motivācija pamēģināt. Tagad panākta vienošanās ar Latvijas Volejbola federāciju un Vildi, ka šķēršļi netiks likti. Pļaviņš uzskata, ka Egleskalns ir labākais partneris, lai 2016. gadā abi nokļūtu olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro.

Olimpiskā kvalifikācija sāksies nākamajā sezonā. Mārtiņš domā, ka tās sākumā viņam ar Egleskalnu būs jāpiedalās zemākas raudzes turnīros, lai tiktu pie iespējas spēlēt Pasaules kausa izcīņas posmos. Taču tas neesot mīnuss, jo vairāk laika varēs veltīt treniņiem, un plānots lielāko akcentu likt uz turnīriem sezonas otrajā pusē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+