Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. oktobris, 2015
Drukāt

Atkal reformēsimies… (6)

Latvija_karte

Viens no VARAM piedāvātajiem variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Pašvaldību apvienošanai par pamatu ņemti vairāki kritēriji, piemēram, lai novadā būtu attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra, vismaz viena perspektīva vidusskola, kā arī vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram būtu aptuveni 30 km.

Pēteris Karlsons: “Tagad atkal diskutē par jaunu administratīvo reformu. Kad Latviju sadalīja 109 (vēlāk 110) sīkos novados, Ventspils domes vadītājs Aivars Lembergs sacīja, ka tā ir kļūda un nākotnē nāksies atgriezties atpakaļ pie 26 rajoniem vai pie ulmaņlaika apriņķiem. Redzēsim, kā būs.”

Rīdzinieks Edgars Vimba: “Latvijai atkal draud teritoriālā reforma. Vai tiešām pēc tās ir vajadzība? Latvijā vēstures gaitā esam sastapušies ar dažādu administratīvo vienību skaitu. Pāršķirstot enciklopēdijas, uzzinām, ka 1924. gadā Latvijā bijuši 19 apriņķi, 1969. gadā 26 rajoni, un šodien, kā zinām, ir 110 novadi. Tagad rosina veidot 49 vai 29 novadus.

Vai šāda reforma ko dos? Laikā, kad ir tik daudz dažādu vajadzību un kad valsts cīnās ar naudas trūkumu? Vai, veicot šādu reformu, izdevumi nebūs lielāki par ekonomisko ieguvumu? Novadu pārveidošanu gribas apzīmēt ar vienu padomju laikā populāru vārdu – kaitniecība. Vismaz iepriekšējā tā saucamā reforma, manuprāt, par tādu ir atzīstama. To, ka tā ir apgrūtinoša un neērta, apstiprina nepieciešamība to likvidēt. Latvijas apstākļos pārspīlēts šķiet novadu skaits 110 un 49. “Panorāmā” 28. septembrī minēja variantu veidot 58 novadus. Tas palīdzēšot pašvaldību robežas tuvināt novadu robežām. Nez vai. Prātīgāk, manuprāt, būtu atgriezties pie rajonu skaita un par rajoniem, nevis novadiem tos arī saukt. Bezjēdzība ir veidot rajonus (novadus), tajos ietverot gan Vidzemi, gan Zemgali vai arī vienā administratīvā vienībā iekļaujot dažādu pagastu daļas. Jēdzienus, kas vēsturiski izveidojušies, iegājušies un nostiprinājušies zinātnē, sadzīvē un literatūrā, nevajadzētu mainīt.”

E. V. Upelnieks: “Interesanti būtu uzzināt, cik lieli valsts līdzekļi tika izlietoti iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai un reformējamo pašvaldību “piebarošanai”. Tagad plašsaziņas līdzekļi mums stāsta, ka šī reforma nav sasniegusi plānotos mērķus un ka tāpēc ir vajadzīga jauna administratīvi teritoriāla reforma un jauni valsts līdzekļu miljoni tās īstenošanai. Par valsts pārvaldē un pašvaldībās radīto haosu, par izšķērdētajiem miljoniem, protams, nav neviena ne politiski, ne krimināli, ne materiāli atbildīgā. Neviens darbonis nav atbrīvots no ietekmīga un labi apmaksāta amata, neviens nav notiesāts, un neviens kaut daļēji nav sedzis valstij nodarītos zaudējumus. Jā, varbūt dažs deputāts nav ticis ievēlēts Saeimā un tāpēc ir nolicis savas pilnvaras, taču ne jau šī iemesla dēļ. Un kur ir garantija, ka iecerētās reformas atkal nebūs kārtējā ministrijas kabinetos izauklētā utopija?”

Lasītājs A. Leja raksta, ka Lejaskurzemē derētu atjaunot Priekules un arī Grobiņas rajonu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Katrā reformas priekšlikumā var atrast kādu racionālu graudu. Un aplamības arī.
    Apskatot piedāvāto karti un sākot kaut vai no rietumiem, redzam, ka tiek pavisam ignorēta Alsunga. Jau tā suiti tika sadalīti pa 3 novadiem – Jūrkalne pie Ventspils (kā mantojums no PSRS – ārējās robežas dēļ) Gudenieki – pie Kuldīgas (Pie varas Kuldīgā bija kleptomāniskā Tautas partija un Šķēle cerēja uz Gudenieku naftu). Suiti paši par sevi ir dzīvotspējīgi un tiem jāļauj apvienoties vienā novadā.
    Šis ir tikai viens piemērs, kad jārēķinās ar cilvēkiem un attīstību, nevis Latvijas “optimizāciju”.

  2. Nav ko vispār māžoties – Gerharda uzdevumiem atbilst vai nu 5 (četri vēsturiskie un Pierīga), vai vispār 3 novadi Pierīgas un atlikušo sadaļīt pa 24 grādi Austrumu garuma, savācot 100 % visu teritorijas nodokļu un deleģējot un apmaksājot valstij un ministrijām tikai novadu deleģētās funkcijas

  3. Kādiem deguns saož naudas smaku, varēs uzvārīties, jo neviens jau pakaļ naudu neskaita

  4. vajadzēja palikt pie 26 rajoniem. Tagad ir iznācis tā – sacīja, ka veidos lielākas pašvaldības, bet izveidoja mazākas. Katrs mazais novadiņš jūtas kā mazs rajoniņš.

  5. Vai nepietiks stumdīt tos mākoņus PAR NODOKĻU NAUDU? Tur kaut ko imitē un es maksāt? Par ko?

  6. Kā jauns ministrs, tā jaunas reformas un, protams, par valsts budžeta naudu! Kā jauna SAEIMA, tā jaunas izmeklēšanas komisijas un arī, protams, par valsts naudu! Tiek imitēta darbība, bet cik liela jēga no visa tā, ja ražošanas attīstība valstī stagnē un valsts kasē hroniski trūkst naudas? Novadu reforma 5 gadus atpakaļ jau tika izdarīta, vai VARAM nav cita nekā ko darīt, kā atkal tikai reformēt? Vai Saeimai kā likumdevējam jau visi likumi sakārtoti, ka var atļauties dublēt IM izmeklēšanas darbu, vai tomēr deputātiem nodoties savam tiešajam likumdošanas darbam? Ja to visu neredz ne valdības, ne Saeimas vadītāji, tad tas būtu jāredz valsts pirmajai personai – prezidentam un jāaizrāda! Jo šādi turpinot, mēs valsti tikai novājinām, nevis nostiprinām.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (6)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+