Ekonomika
Bizness

Atņem darbu vietējiem uzņēmējiem 16


Jelgavas pilsētas domei pieder daļas 13 komercsabiedrībās. Tostarp arī 2,73% daļu nu jau bankrotējušajā autorūpnīcā AS “Amo Plant”. Pilsētas mērs Andris Rāviņš savulaik lepni sēdās pie pirmā šeit uzražotā automobiļa stūres. Vai pašvaldībai bija jāražo autobusi?
Jelgavas pilsētas domei pieder daļas 13 komercsabiedrībās. Tostarp arī 2,73% daļu nu jau bankrotējušajā autorūpnīcā AS “Amo Plant”. Pilsētas mērs Andris Rāviņš savulaik lepni sēdās pie pirmā šeit uzražotā automobiļa stūres. Vai pašvaldībai bija jāražo autobusi?
Foto – Evija Trifanova/LETA

Maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības izvēlējušās sniegt, piemēram, viesnīcu serviss, instrumentu un transportlīdzekļu īre, suvenīru tirdzniecība ar uzcenojumu, neregulāri pasažieru pārvadājumi, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, Alūksnes novada pašvaldība, sniedzot viesnīcas, kravu pārvadājumu, traktortehnikas, zāles un krūmu pļaušanas, koku zāģēšanas un transportlīdzekļu nomas pakalpojumus, ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 86,9 tūkst. eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole (VK).

“Mēs konstatējam, ka ne tikai ar pašvaldību kapitālsabiedrību starpniecību pašvaldības iesaistās komercdarbībā, bet tās to faktiski dara arī pašas vai caur savām iestādēm sniedzot dažādus maksas pakalpojumus, kas neatšķiras no komercdarbības,” piebilst VK 5. revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

Šā gada sākumā pašvaldībām pilnībā vai daļēji piederēja daļas 384 kapitālsabiedrībās. Šo uzņēmumu darbību atšķirībā no valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzraudzību veic Pārresoru koordinācijas centrs, neviens nepieskata – ne Ekonomikas, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Pašvaldību kapitālsabiedrību skaits un pašvaldību ieguldītie resursi vēl aizvien netiek analizēti un apkopoti, lai gūtu priekšstatu par kopējo situāciju, atzīst E. Korčagins. Valsts kontrole, veicot revīzijas pašvaldībās, analizē finanšu plūsmu atsevišķās pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Pašvaldību līdzdalība kapitālsabiedrību kapitālā pārsniedz 1,27 miljardus eiro, tas ir, piemēram, tieši tikpat daudz, cik pērn Latvijas valsts aizņēmās starptautiskos tirgos vai cik lieli bija nodokļu parādi šā gada vidū.

 

Liepājas pašvaldība – rekordiste

Saskaņā ar likumu pašvaldības drīkst dibināt kapitālsabiedrības savu funkciju veikšanai, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus vai preces, vai arī stratēģiski svarīgā vai jaunā, vēl neattīstītā nozarē.

Analizējot jaunāko kapitālsabiedrību sarakstu, konstatējams, ka pašvaldību resursi tiek izmantoti ne tikai komunālo pakalpojumu sniegšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai, bet arī, piemēram, piena produktu ražošanai, farmācijas izstrādājumu tirdzniecībai, elektroenerģijas ražošanai, dārzeņu audzēšanai, ceļojumu biroja pakalpojumu sniegšanai, automobiļu ražošanai, laikrakstu izdošanai un citiem ar pašvaldību funkcijām nesaistītiem biznesiem.

Visvairāk daļu komercsabiedrībās pieder Liepājas pašvaldībai – 18. Pašvaldības kontrolē ir, piemēram, koncertzāle “Lielais dzintars”, “Liepājas tramvajs”, “Aviosabiedrība “Liepāja””, “Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs”.

Rīgas pašvaldībai pieder nedaudz mazāk komercsabiedrību – 15. No tām simtprocentīgi galvaspilsētai pieder 13 uzņēmumi, tostarp “Rīgas satiksme”, “Rīgas meži”, “Rīgas nami”, “Rīgas Centrāltirgus”, “Rīgas serviss”, “Rīgas Dzemdību nams”. Tikpat daudz komercsabiedrību, cik Rīgai, ir arī Ventspilij – 15, tostarp starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, futbola klubs “Ventspils” un “Ventspils tirgus”.

 

Audzē tomātus, tirgo Ziemassvētku eglītes, taisa zārkus

Ar pašvaldību iesaisti biznesā nav apmierināta ar Konkurences padome (KP), kas iebilst pret, piemēram, Rīgas domei un Stopiņu novada domei piederošās atkritumu poligona apsaimniekotāja SIA “Getliņi EKO” nodarbošanos ar tomātu un gurķu audzēšanu un tirdzniecību.

Konkurences uzraugi uzskata, ka godīgas konkurences un caurskatāmības nodrošināšanai piemērotāka būtu siltumnīcu apsaimniekošanas tiesību piešķiršana konkursa rezultātā izraudzītiem komersantiem (privātiem uzņēmumiem), piemēram, rīkojot siltumnīcu nomas (izmantošanas) tiesību izsoli dārzeņu audzētāju izvēlei. Šādā veidā arī tiktu atrisināts jautājums par siltumenerģijas realizāciju, jo to būtu iespējams par samaksu piegādāt siltumnīcu apsaimniekotājiem.

Savukārt Daugavpils pilsētas pašvaldībai piederošā SIA “Labiekārtošana D” veic klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un uzturēšanu, un bezpiederīgo apbedīšanu. KP norāda, ka nav informācijas nedz par to, ka pašvaldība ir mēģinājusi šo pakalpojumu sniegšanu nodot privātiem uzņēmējiem, nedz arī par to, ka viņiem nav intereses iesaistīties šajā biznesā. No KP rīcībā esošas informācijas izriet, ka Daugavpilī, piemēram, ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu nodarbojas vairāki privātie pakalpojumu sniedzēji.

Infrastruktūras uzturēšanai SIA “Labiekārtošana D” veic remonta darbus, kas saistīti ar galdniecību, piemēram, suņu būdu, putnu būrīšu un zārku izgatavošanu. Tas liek domāt, ka pašvaldība veic nepamatotu komercdarbību, ierobežojot citu iespējamo pakalpojumu sniedzēju darbību tirgū, uzskata KP.

 

Situācija dažviet uzlabojas

Lai pašvaldība varētu dibināt komercsabiedrību, tai vispirms ir jākonstatē nepieciešamība pēc kaut kā, piemēram, iedzīvotāji nevar saņemt kādu noteiktu pakalpojumu, jo to neviens vietējais uzņēmējs nepiedāvā. “Valsts kontroles revīzijās esam konstatējuši, ka pašvaldībās nereti ir vēsturiski iegājušās lietas, kas nav laika gaitā pārvērtētas. Nezinot, negribot, nevarot pašvaldības ir nepamatoti iejaukušās komercdarbības jomā, piemēram, ir pašvaldības, kuras sniedza ēdināšanas pakalpojumu, lai gan turpat pašvaldībā bija privātie uzņēmēji, kuri arī mūs informēja, ka viņi labprāt šo pakalpojumu nodrošinātu, ” piebilst E. Korčagins.

Alūksnes novada pašvaldība pēc VK revīzijas izvērtējusi visus savus 48 sniegtos pakalpojumus un no sešiem atteikusies pilnībā vai daļēji. Arī Ciblas novads ir atteicies no vairākiem līdz šim sniegtiem maksas pakalpojumiem.

LA.lv