Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. septembris, 2016
Drukāt

Atsāk diskusijas par bēgļu pabalstiem (8)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Rihards Kols, Saeimas deputāts (NA)

Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji vakar koalīcijas padomes sēdē uzdevuši Iekšlietu ministrijai (IeM) virkni jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā. Atbildes gan nāksies pagaidīt.

“Augsta līmeņa ekspertu grupa pusgadu gatavoja bēgļu uzņemšanas plānu, un ir pagājuši desmit mēneši, kopš tas iedarbināts. Šis ir labs atskaites punkts, izvērtēt plusus, mīnusus un nepieciešamos uzlabojumus,” NA nostāju skaidroja apvienības pārstāvis Rihards Kols. Lielu nacionāļu neizpratni izraisījuši arī IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes izteikumi, ka bēgļu pabalsta samazināšana bija kļūda un tas esot viens no iemesliem, kādēļ cilvēki neintegrējas Latvijā, bet pie pirmās iespējas to pamet. “Mēs nepiekrītam, ka tā būtu bijusi kļūda. Arī Zviedrija, Šveice un citas valstis saskaras ar to, ka patvēruma meklētāja statusu saņēmušie dodas prom,” uzsvēra Kols.

Tādēļ NA vakar koalīcijas sēdē lūgusi IeM atbildes uz vairākiem jautājumiem. Piemēram, vai IeM iecere palielināt bēgļu pabalstus to paaugstināšanas virzienā balstās uz kādas darba grupas izvērtējumu? Vai tiek plānots uzmeklēt un atgriezt atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kas pēc statusa saņemšanas Latviju pametuši? Cik lietderīgs (arī no izmaksu viedokļa) bijis sociālo darbinieku un mentoru darbs? NA arī pieprasījusi izvērtēt citu ES valstu pieredzi ar bēgļu uzņemšanu un tur pieejamo pabalstu samērību ar garantētajiem minimālajiem ienākumiem?

Atbildes vakar vēl netika sniegtas, jo vairāki uzdotie jautājumi esot citu ministriju atbildībā. Taču Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas sēdes mierināja, ka bēgļu pabalstus nav plānots palielināt, bet meklēt citus risinājumus patvēruma meklētāju nedienām. Viena no lielākajām problēmām viņiem esot dzīvesvietas atrašana, jo izīrētāji reizē ar pirmo īres maksājumu prasa drošības naudu mēneša īres apmērā. Tāpat esot jālemj par citiem jautājumiem, kas kavē šo cilvēku iesaisti darba tirgū.

 

UZZIŅA

* Bēgļu pabalsts Latvijā pielīdzināts minimālajam ienākuma līmenim – 139 eiro bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmušai personai, savukārt katram tās ģimenes loceklim 70% no šīs summas jeb 97,3 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. lai iet uz laukiem,atjauno kādu māju,kopj zemi
    kādēļ visi grib tikai pilsētā,tad tie nav nekādi bēgļi no kara,tie ir trani

    • Šo jautājumu uzdod arī latviešiem! Kāpēc latvieši bēg no laukiem uz Rīgu un Pierīgu? Kāpēc ne NA, ne Godmanieti neuztrauc latviešu atgriešana laukos?

  2. Kāpēc NA un Raivis Dzintars nepieprasa IeM valsts sekretāres Pētersonas-Godmanes atkāpšanos, jo viņa taču daudzās lietās ir nekompetenta, nezinoša un diletantiska! Raivi DZintar, ko sēdi Saeimas mīkstajā krēslā, pārsvarā klusē un audzē taukus? Tev tiešām tā Godmaniete simpatizē un ir mīļa?

  3. Kāpēc mums būtu jāmaksā nauda pasaules klaidoņiem?
    Viņi ir ekonomiskie imigranti un mums beidzot tā arī pret viņiem vajadzētu izturēties.

  4. šis zēns, kurš pats arī zin, ar ko atšķiras d zīve’ citā valstī no dzīves(bagātas) mammas azotē, varētu nenodarboties a r liekulīgu populismu- ja tik drosmīgs tad jārunā par neuzņemšanu, nevis uzņemt un likt dzīvot zem tilta un algot ierēdņu baru, kas piem.bēgļu kopumā neesošus ienākumus vērtē:) jauc angliju ar latviju un pašvaldību kompetenci ar valsti…

  5. Drošības nauda ir vājš mierinājums – kad būs iekšā – ar kruķi ārā nedabūsi, kaut tev nebūs norēķinājušies par 10 gadiem.
    Fakts.

Draugiem Facebook Twitter Google+